Viedokļi: Kādu uzmanību ekoloģijai pievērš ar tūrismu saistītie uzņēmumi Latvijā?

Jau ilgu laiku aktuāla ir bijusi ideja par pēc iespējas ekoloģiskāku pieeju dzīvei gan katram personīgi, gan kopējā uzņēmumu darbībā. Travelnews.lv vēlējās uzzināt vai un kā dažādi uzņēmumi Latvijā pievērš uzmanību ekoloģijai un ekoloģiskās pēdas nospieduma samazināšanai.

Vera Grāvīte, “Vidzemes Augstskola” (kas sevi pozicionē kā "zaļo augstskolu") sabiedrisko attiecību speciāliste

Raksts turpinās pēc reklāmas

Ekskursiju ceļojums - 𝐆𝐑𝐈𝐄𝐊̧𝐈𝐉𝐀!

Pēc jaukā brauciena, tiem, kas Grieķijā vēlas uzturēties ilgāk, iesakām pagarināt savu atpūtu vienā no piedāvātajām Tasas salas viesnīcām.

EUR 1089 | Latvia Tours

Mums ir speciāls virziens studentu apvienībā – zaļais virziens, jeb vides virziens –, kas atbild par to, lai viss skolā būtu “zaļi”. Runa nav tikai par atkritumu šķirošanu, kas mums, jau ir ieviesta pirms daudziem gadiem, bet arī katru gadu šai apvienībai ir uzdevums izdomāt kādu tematu, pēc kura principiem mēs katru gadu darbojamies – veidojam dažādus krēslus, soliņus, šķirojam atkritumus, rīkojam pasākumus. Šogad ceram studentu stūra dīvānu nomainīt uz eko-dīvānu, kas veidots no koka paletēm. Pie šī projekta strādā Valmierā, manuprāt, pazīstams cilvēks Toms Treimanis un šobrīd ir jāsašuj vienīgi spilveni un dīvāns būs gatavs. Par veselīgu dzīvesveidu un skolas zaļās vides ideju tiek stāstīts visiem studentiem,  piemēram, studiju kursu “tūristu gids”, “ceļojumu un pasākumu organizators”un “tūrisma organizācija un vadība” studentiem pasniedzēji īpaši stāsta par šo. Uzsver, piemēram, ka nevajag ņemt plastmasas glāzes, bet gan vairākkārt lietojamās pudeles, dažkārt pat studenti kaut ko jaunu ierosina. Šīs aktivitātes tiek piekoptas gan skolā, gan ārpus skolas – studentiem šādi rodas sajūta, ka viņi patiešām kaut ko var sniegt visu cilvēku kopējam labumam, kaut vai iemetot pudeli pareizajā konteinerī. Mūsu skolā un arī kopmītnēs visur ir šie atkritumu šķirošanas konteineri un studenti arī lielākoties ievēro izveidoto kārtību. Pirmā kursa studenti katru gadu tiek aptaujāti par to, cik svarīgi viņiem ir dzīvot zaļā vidē, un rezultātos parasti parādās, ka varbūt tas viņiem nav tik svarīgi, bet viņi par to aizdomājas – ar to mēs varam strādāt. Jaunajiem studentiem vienmēr jau no paša sākuma tiek stāstīts par to, ka mēs esam videi draudzīga augstskola un viņi arī ievēro šo kārtību ar laiku pat par to nedomājot. Globāli skatoties uz vidi un uz to, kā mēs dzīvojam izmantojot daudz plastmasas un redzot ziņas, ka ūdenī dažās vietās pasaulē plastmasas ir vairāk nekā zivju, ekoloģijai būtu, manuprāt, jāpievērš lielāka uzmanība mūsu ikdienas dzīvē. Ir jāsaprot, ka ar mazumiņu var paveikt daudz – pat, ja visi cilvēki šķirotu atkritumus un vairāk izmantotu vairākas reizes izmantojamus traukus pasaulei klātos labāk.

Māris Astičs, restorāna “Ferma” šefpavārs un vadītājs

Mēs jau no, tā teikt, laika gala pievēršam uzmanību tam, lai mūsu darbība būtu iespējami videi draudzīgāka. Šķirojam atkritumus, ko, uzskatu, katram restorānam būtu jādara un jāpievērš uzmanība tam, kāds efekts tiek atstāts uz apkārtējo vidi. Produktus cenšamies iepirkt no mājražotājiem, vietējām kompānijām, kuri varbūt nav sertificēti kā “bio” ražotāji, bet ir daudz saudzīgāki un akurātāki. Protams, viss tie darīts atbilstoši mūsu finanšu iespējām. Eļļas, kas radušās gatavošanas procesā, tiek laistas uz otrreizējo pārstrādi kā arī, starp citu, tīrīšanai arī izmantojam līdzekļus, kas ražoti uz pārstrādātas eļļas bāzes – tas ir ļoti labs ekoloģisks, latvisks produkts. Mums ir arī izstrādāta pareizas ēdiena sagādes organizācija, kas mums ļauj visus resursus efektīvi izmantot, tā ka nekas nepaliek pāri. Tomēr, ja mums tiek piegādāts sabojājies produkts, piemēram, tomāts vai burkāns, tad, protams tam parasti vairs tālākas dzīves nav. Ja paliek pāri maize, tad tā tiek aizgādāta uz laukiem vistu barošanai. Bija arī pasākums, no kura pāri palika kartupeļi un tad tie tika aizvesti uz zoodārzu. Videi draudzīgākas prakses piekopšana restorānos ir, jāsaka, dārgs prieks, bet domāju, ka tas ir nepieciešams. Visi, kas to uzskata par svarīgu savas darbības daļu, to jau cenšas piekopt. Jo vairāk mēs vienosimies kopīgam mērķim, jo efektīvāk un akurātāk tas viss mums izdosies. 

Valdis Vanadziņš, viesnīcu “Mercure Riga Centre Hotel”, “Pullman Riga Old Town” un “Ibis Riga Centre” vadītājs

Visās mūsu tīkla viesnīcās ekoloģiska pieeja ir kā obligāta prasība. Viesnīcās darbojas iekšējā programma ar nosaukumu “Planet 21”, kas paredz pēc iespējas videi draudzīgāku resursu izmantošanu mūsu darbībā – tiek rūpīgi sekots līdzi, vai visi noteikumi un prasības tiek ievēroti. Programmā ietilpst ļoti daudzi pasākumi sākot ar pareizu gultu klāšanu un beidzot ar apdraudētu sugu dzīvnieku neizmantošanu ēdiena gatavošanā. Tiek šķiroti atkritumi, konferenču laikā netiek izmantotas plastmasas glāzes vai pudeles. Istabās, piemēram, lai varētu darbināt gaismas slēdžus ir jāievieto kartiņa. Arī uz ekrāniem gan istabās, gan liftos un citur, tik rādīti tādi kā pamācoši video, piemēram, par mežu pārstādīšanu. Informācija ir pieejama gan drukātā, gan interaktīvā veidā. Viesnīcas mēnesī apmeklē aptuveni 5 līdz 10 tūkstoši viesu un, ja kaut 10 procentu šo viesu, piemēram, vienu dvieli izmantotu vairākas reizes, nevis katru reizi jaunu, jau tad, skatoties no ekoloģiskās puses, būtu panākts kāds progress. Ievērot šādus elementārus pasākumus nav tik sarežģīti vai apgrūtinoši – šo piekopj jau daudzas viesnīcas gan Latvijā gan pasaulē. Piekopjot šādu praksi resursi tiek ietaupīti un tiek atstāts mazāks ekoloģiskās pēdas nospiedums.