Jūgendstila tērpu parādē modeļu lomā iejutīsies sabiedrībā pazīstamas dāmas

Maira Miķelsone | 2018.06.28

18.augustā Kultūras pilī „Ziemeļblāzma” pirmo reizi norisināsies Jūgendstila tērpu modes parāde, kur modeļu lomā iejutīsies sabiedrībā pazīstamas dāmas: dziedātājas Ieva Akuratere, Lorija Cinkuss, Inga Šļubovska-Kancēviča, Elīna Šimkus, Linda Dinsberga, aktrises Ērika Eglija, Karīna Lučiņina un Mirdza Martinsone, māksliniece Ilze Patmalniece, LTV Kultūras ziņu redakcijas žurnāliste Līga Gaigala u.c.

Tērpus papildinās jūgendstilā ieturētas rotas un cepures, kā arī citi aksesuāri – somiņas, lietussargi u.tml.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Tet Rally Latvia

Liepājā notiks pilsētas ātrumposms, Tet Rally Latvia uzvarētāju noskaidros Dienvidkurzemes novada Vecpils autotrasē.

Liepājas reģiona TIB

„Modes parādes 100 tērpu kolekciju veidos trīs apakškolekcijas: 25 jūgendstila tērpus radīs modes zīmols „Mayra”, 25 – 50 jūgendstila tērpus – zīmola „Mayra” aicinātas un atbalstītas radīs amatieršuvējas, un pieci jūgendstila tērpi būs no sadarbības partneru – Lūznavas muižas un Limbažu novadpētniecības muzeja īpašumiem,” par gaidāmo notikumu stāsta Jūgendstila modes skates organizatore un tērpu zīmola „Mayra” īpašniece Maira Miķelsone, uzsverot – lai sarīkotu šos skaistos svētkus, viņa komandā sapulcinājusi cilvēkus, kurus vieno mīlestība pret Latviju, Rīgu, vēsturi un modi: kinorežisoru Jāni Streiču, rakstnieci un publicisti Noru Ikstenu, dziedātāju Ievu Akurateri, horeogrāfi Zitu Erss, režisori Zandu Krancmani u.c.

„Mums ir jāatgādina gan sev pašiem, gan pasākuma viesiem, ka vērtības, ko Jūgendstila tērpu parādē piedāvāsim, ir pārlaicīgas un tik ļoti iederīgas šodienā. Latvijai un Rīgai ir, ar ko lepoties, gan savā vēsturē, gan mūsdienās. Mūsu pasākuma mērķis – popularizēt Rīgas pilsētu, tās stilu un gaumi tērpos un noskaņā,  Jūgendstila tērpu modi, veicināt interesi par Latvijas, Rīgas vēsturi, par modes vēsturi pasaulē un Latvijā, Veicināt šūšanas, izšūšanas, rotu, cepuru darināšanas prasmju apgūšanu un celt nacionālo pašapziņu,” pauž Maira Miķelsone, piebilstot – tāpat kā Skandināvijā, arī Latvijā jūgendstils saistīts ar nacionālās pašapziņas pacēlumu.

„Tā laika Krievijas impērijas bagātākajā tirdzniecības un rūpniecības centrā – Rīgā – bija vajadzīgā augsne, lai attīstītos „Skaistā laikmeta” (La Belle Époque) mode. Jūgendstila mode cildināja sievieti, tās tievo, korsetē iejozto vidukli, un plūstošās, graciozās kustības. Brīnišķīgs laikmets un sievišķīgi tērpi – atmosfēra, kuru vēlamies iedzīvināt šodienā. Sākotnēji spilgtākie jūgendstila pārstāvji bija baltvācu mākslinieki, kuri dominēja reģiona kultūras dzīvē, taču tieši ar jūgendstilu saistās pirmo latviešu nacionālo mākslinieku ienākšana kultūras apritē (Janis Rozentāls, Jānis Valters, Jūlijs Madernieks u.c.).”