Latvijas Uzvaras diena pulcē vairāk nekā 1500 apmeklētāju

Kārlis Pots | 2018.06.25

Latvijas un Igaunijas apvienoto spēku izšķirošajai uzvarai pār Landesvēru 1919.gada 22.jūnijā veltītās Latvijas Uzvaras dienas svinības un Cēsu kauju rekonstrukcija piektdienas pēcpusdienā Cēsu pils parkā pulcēja vairāk nekā 1500 apmeklētāju.

Latvijas Uzvaras diena, kas iekļauta Latvijas valsts simtgades svinību programmā, ir jauna Cēsu iedibināta tradīcija ar mērķi pievērst uzmanību Cēsu kauju simtgadei 2019.gadā un to uzvaras vēsturiskajam nozīmīgumam, kas ļāva nosargāt un nostiprināt jaundibinātās Latvijas neatkarību. Šo uzvaru Igaunijā godina ar brīvdienu 23.jūnijā kā Igaunijas Uzvaras dienu.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Plāno kāzas Bauskas novadā!

Iedvesmojies populārākajām laulību slēgšanas vietām Bauskas novadā!

Bauskas TIC

Pasākumos piedalījās aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis, Igaunijas vēstniecības Latvijā un NBS pārstāvji. Latvijas Uzvaras dienas svinības sākās pusdienas laikā ar ziedu nolikšanu pie Uzvaras pieminekļa un turpinājās Cēsu Pils parkā, kur notika pasākuma svinīgā atklāšana, militārā orientēšanās stafete, vēsturiskās un mūsdienu militārās tehnikas izstāde, vēsturnieku diskusijas par tēmu “Vai Latvijai nepieciešama sava Uzvaras diena?”, tika dziedātas karavīru dziesmas ar vīru kopu “Vilki”, kā arī dienas galvenais notikums – Cēsu kauju rekonstrukcija Pirtsupītes gravā.

Atklājot pasākumu, Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs uzsvēra šīs dienas izšķirošo nozīmi Latvijas neatkarības karā. “Šis ir pirmais gads, kad 22.jūniju saucam par Latvijas Uzvaras dienu. Tam ir pamats, tas bija fundamentāls notikums, arī piemineklis Cēsu centrā nes Uzvaras vārdu, arī igauņiem šo kauju diena ir Uzvaras diena. Šis ir pirmais notikums vairāku pasākumu virknē, kas mūs vedīs uz nākamo gadu, kad svinēsim Cēsu kauju simtgadi,” stāstīja Jānis Rozenbergs.

Aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis savā uzrunā uzsvēra, ka ne vienmēr fizisks pārspēks ir uzvaras atslēga, un, ieskicējot, ko piedzīvoja Latvijas valsts pirms 99 gadiem, akcentēja: “piekrītu – šī ir Latvijas Uzvaras diena, diena par mīlestību pret savu zemi. Pieminēsim, mīlēsim, ticēsim un kopā stiprināsim mūsu Latviju, lai nekad vairs nepiedzīvotu neko tamlīdzīgu!”

Igaunijas vēstnieka vietniece Merje Stanciene, sakot uzrunu latviski, atgādināja, ka “esam sapulcējušies, lai atcerētos uzvaru. Ja mūsu senči nebūtu gatavi pastāvēt par savu valsti, tad šodien šeit nestāvētu mēs. Gan Latvijā, gan Igaunijā šī ir svarīga diena, jo tas bija pagrieziens cīņā par neatkarību, ko mums nesa vienotība un vēlme dzīvot brīvībā. Mūsu valstis ir draugi, un esam NATO locekļi, mums šodien vairs nav jāsatraucas, bet neko nedrīkst uzskatīt par pašsaprotamu, jo drošība ir jāsargā”.

Diskusijā “Vai Latvijai nepieciešama sava Uzvaras diena?” vēsturnieki apsprieda, kāpēc 22.jūnijs jau pirms Otrā pasaules kara tika izsvītrots no svinamo dienu kalendāra, kā arī pārrunāja Cēsu kauju nozīmi Brīvības cīņās. Lai gan Brīvības cīņās ir vēl vairāki citi nozīmīgi datumi, tomēr vēsturnieki vienbalsīgi atzina, ka 22.jūnijs ir būtiska atceres diena, ap kuru ir vērts veidot svētku tradīciju.

Latvijas Uzvaras dienas svinību idejas autors Renārs Sproģis pastāstīja, ka jau veikts nozīmīgs darbs Cēsu kauju atceres veicināšanā: “Pirms dažiem gadiem šīs dienas piemiņa aizsākās ar nelielu 15 minūtes garu kauju rekonstrukciju, bet šodien to apmeklēja Igaunijas vēstniecības pārstāvji, un nākamajā gadā, kad svinēsim Cēsu kauju simtgadi, Cēsīs viesosies gan Latvijas, gan Igaunijas prezidenti.”

Latvijas Uzvaras dienas kulminācija, kuras apmeklētāju skaits bija viskuplākais, bija Cēsu kauju rekonstrukcija Pirtsupītes gravā, kuras scenārija autori ir režisors Normunds Pucis un vēstures doktors Jānis Šiliņš. Kaujas rekonstrukciju Normunda Puča režijā veidoja biedrības “Latviešu karavīrs” dalībnieki sadarbībā ar Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas kadetiem, lai nodrošinātu maksimālu uzveduma autentiskumu.

Dienas noslēgumā notiks tradicionālā ielīgošana Cēsīs “Kad balti mākoņi līgo”, kuras krāšņākais notikums plānots nedaudz pēc saulrieta. Pils parka dīķī tiks iedegta Kārļa Īles un Kristapa Krolla 6 metrus augstā un 2 tonnas smagā uguns skulptūra “Cēsu saule”, ko mākslinieki darinājuši kopā ar cēsniekiem. Skulptūra tiks iedegta, lai izgaismotu Cēsis Latvijas Uzvaras dienas novakarē un Līgo dienas priekšvakarā.

Latvijas Uzvaras dienu rīko Cēsu novada pašvaldība, Cēsu Kultūras un Tūrisma centrs un Aizsardzības ministrija. Pasākuma norisi finansiāli atbalsta Latvijas Republikas Kultūras ministrija.