Redakcijas sadaļu atbalsta

8. jūnijs vēsturē: 1988.gadā PSRS legalizē privāto uzņēmējdarbību

Pat tiem, kas nav dzīvojuši Padomju laikos, ir zināms - PSRS laikos privātīpašums nepastāvēja. Viss piederēja valstij un, ja bija vēlme, dažādas tehnikas ierīces varēja "palienēt" no tās.

Privātuzņēmumu neesamība noveda pie situācijas, ka savienībā bija nevienmērīgi attīstīta industrija - bija relatīvi augsts līmenis ieguves, metalurģijas, mašīnbūves, militārajā u.c. tā saucamajās „smagās rūpniecības” nozarēs, bet patēriņa priekšmetu un pakalpojumu ražošanā šis līmenis bija zems. Respektīvi, to, ko valsts bija ieinteresēta saražot un ražoja, darīja labi (jo bija izplatīta kontrole, pārbaudes), bet mazākas lietas vienkārši neviens neražoja.

Tieši šī disproporcija starp smago rūpniecību un neesošo vieglo rūpniecību noteica valstu militāro varenību un iedzīvotāju relatīvi zemo dzīves un patēriņa līmeni. Pastāvēja uz valsts īpašuma balstīta stingra saimnieciskās dzīves centralizācija - t. s. komandekonomika. Privātpersonām nevarēja piederēt ražošanas līdzekļi (ražotnes, derīgo izrakteņu ieguves karjeri u.tml.) un dabas resursi, kas viss skaitījās "tautas īpašums". Saimnieciskajā dzīvē noteicošie bija ideoloģiski un politiski apsvērumi, nevis ekonomiska lietderība. Tautsaimniecībā dominēja ārpusekonomiskas, uz ideoloģiskām direktīvām balstītas, politiskās vadības, plānošanas un piespiešanas metodes. Tautas vārdā ar "tautas īpašumu" un tās darba rezultātiem rīkojās nomenklatūra — partijas un valsts aparāta funkcionāri. Indivīdu personiskās vajadzības un intereses tika pakārtotas valsts labumam un valsts interesēm.

Tomēr 1988. gada 8.jūnijā tika pieņemts likums "Par kooperāciju PSRS", kas legalizēja privāto uzņēmējdarbību. Šajā brīdī arvien vairāk cilvēku pievērsās individuālai uzņēmējdarbībai.

---------------------------------------------------------------------------------------

8. jūnijs vēsturē: Visā pasaulē tiek svinēta Vispasaules izstāžu diena

Foto: bt1.lv; Avots: bt1.lv

2016. gada 8. jūnijā, pirmo reizi visā pasaulē tiek svinēta Vispasaules izstāžu diena un arī Baltijā lielākais izstāžu rīkotājs – Starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrība BT 1 svin kopā ar saviem nozares profesionāļiem.

"Beidzot arī izstāžu rīkotājiem ir savi oficiālie starptautiskie industrijas svētki. Lai nodrošinātu kvalitatīvu izstāžu biznesu, tajā ir iesaistīti ļoti daudz cilvēku un organizāciju. Tāpēc sveicu savus darbiniekus, mūsu sadarbības partnerus un izstādes dalībniekus šajos svētkos! Sveicienus sūtam arī citiem izstāžu rīkotājiem visā pasaulē!" - tā Starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrības BT 1 valdes priekšsēdētājs Viesturs Tīle.

BT 1 lepojas ar 21 gadu ilgo pieredzi izstāžu biznesā. Šo gadu laikā BT 1 ir kļuvis par vadošo izstāžu rīkotāju Baltijas valstīs, organizējot nozīmīgākās pārtikas un būvniecības industrijas, mājokļa labiekārtošanas, tūrisma, izglītības, mašīnbūves, metālapstrādes un citu nozaru izstādes. Vairāk info: www.bt1.lv

Visā pasaulē ik gadu izstādes apmeklē 260 miljoni cilvēku. Savukārt uz BT 1 rīkotajām izstādēm pagājušajā gadā ieradās 511 557 interesenti un tajās piedalījās 3566 uzņēmumi. Šogad pavasara izstāžu sezonā Ķīpsalā notika 14 izstādes, kurās piedalījās 1905 dalībnieki un tās apmeklēja 242 847 interesenti. Jauno rudens izstāžu sezonu jau septembrī atklās pārtikas izstāde "Riga Food 2016".

-------------------------------------------------------------------------------------

8.jūnijs vēsturē: Pasaulē atzīmē Okeānu dienu

Foto: Pixabay.com; Avots: BalticTravelnews.com/UN.com/Rēzeknes bibliotēka/Worldoceanday.com

Pasaules okeāns ir visu Zemes okeānu kopums. To veido Atlantijas, Dienvidu, Indijas, Klusais un Ziemeļu Ledus okeāns. Visi pasaules okeāni savā starpā ir labi savienoti un veido vienu vienotu, milzīgu ūdenstilpi. Rezultātā no jebkura Pasaules okeāna piekrastes punktu pa ūdens virsmu var sasniegt jebkuru citu piekrastes punktu.

Pasaules okeāna platība ievērojami pārsniedz sauszemes teritoriju. Tas plešas 361 miljona kvadrātkilometru platībā un aizņem 70,8% no Zemes virsmas. Terminu "pasaules okeāns" ieviesa 20. gadsimta sākumā okeanogrāfs Jūlijs Šokaļskis. Lai godinātu pasaules okeānus un palīdzētu cilvēcei neaizmirst par to, ka Pasaules okeāns būtībā ir mūsu planētas šūpulis, bet tā resursi ir svarīgākais civilizācijas attīstības faktors, ANO Vispasaules samitā Riodežaneiru (Brazīlija), kas notika 1992. gadā un bija veltīts stabilai attīstībai, Kanāda ierosināja svinēt Vispasaules okeāna dienu (8. jūnijs). Savukārt ANO oficiāli šo dienu atzina 2008. gadā.

Jau vairākus gadus Pasaules okeānu dienas mērķis ir pievērst sabiedrības uzmanību pasaules okeānu un jūru ekoloģiskajam stāvoklim, jo ūdeņi cilvēces darbību dēļ kļūs aizvien piesārņotāki. Samazinās arī zivju skaits. Starptautiski Pasaules okeānu dienas atzīmēšanu koordinē nevalstiskā organizācija The Ocean Project (ASV).

Liela loma Pasaules okeānam ir arī globālā klimata veidošanā un izplūdes gāzu uzņemšanā. Zinātnieki paredz, ka ne visai tālā nākotnē globālās sasilšanas rezultātā Pasaules okeāna līmenis var paaugstināties par 1–1,5 metriem. Taču tālā pagātnē okeāna līmeņa svārstības ir bijušas daudz ievērojamākas.

Austrāliešu un norvēģu zinātnieki apgalvo, ka pirms 82 miljoniem gadu okeāna līmenis bijis pat par veseliem 170 metriem augstāks par pašreizējo. Tas nozīmē, ka zem ūdens ir bijusi lielākā Ziemeļeiropas daļa, milzīgas Dienvidamerikas platības, Ziemeļamerikas austrumu piekraste un daļa Austrālijas.

Ja zinātnieku atklātās okeāna dibena izlīdzināšanās tendences saglabāsies, vēl pēc 80 miljoniem gadu tā ūdens līmenis pazemināsies vismaz par 70 metriem, kā rezultātā visu kontinentu aprises izmainīsies līdz nepazīšanai. Bet galvenais secinājums: jebkādi paustie ledus kušanas scenāriji šos procesus nespēs ietekmēt absolūti nekā…

Pēdējo 50 gadu laikā zivju produkcijas patēriņš pasaulē ir divkāršojies, bet prognozes liecina, ka nākamo 25 gadu garumā tas pieaugs vēl 2 reizes. Pasaules okeāna ūdens virsējo slāņu zivju resursi šobrīd ir jau gandrīz izsmelti, zvejnieki pamazām sāk meklēt lomus aizvien lielākā dziļumā, un tas, kā uzskata zinātnieki, rada jaunus riskus. Pirmkārt, nav veikts pienācīgs dziļūdens objektu krājumu novērtējums. Otrkārt, paši dziļūdens iemītnieki joprojām nav pietiekami izpētīti, tāpēc ir ļoti maz zināms par to reproduktīvajiem cikliem.

Avots: Baltictravelnews.com/history.com/Wikipedia

BAT - 3272
photo

VAKARIŅAS UZ TILTA DAUGAVPILS CIETOKSNĪ

Tiek piedāvāta ekskluzīva iespēja ieturēt vakariņas uz koka tilta Daugavpils cietoksnī starp Nikolaja vārtiem un 1. krasta luneti.

Daugavpils TIC

photo

Uz Maiami februārī tikai par 616 EUR!

Pēc siltā laikā un atpūtas pie okeāna februārī lidojiet uz Maiami!

EUR 616 | 23.08.2018 | TBS

photo

Ahha centrs- pedejas vietas 15.09.18

Izbraukšana 15.09.2018 , AHHA apmeklēšana, planetārijs un ekskursija Tartu. Cena tikai EUR 18.00! Zvaniet: 67280326(7), 29565257

EUR 18.00 | 24.08.2018 | Nikos Travel

photo

Biznesa pusdienas Hercogā!

Pusdienu piedāvājums darba dienās no 11:00-15:00. Piedāvājumā salāti, zupas, pamatēdieni un deserts. Iknedēļas jaunais piedāvājums Hercoga mājaslapā!

EUR 4 | 24.08.2018 | Hercogs Mārupe

photo

Supercena uz Tunisiju 24/08 no 189 € !

Karstākie piedāvājumi uz Tunisiju no Tallinas lidostas 24/08 uz nedēļu no 189 € !

EUR 189 | 27.08.2018 | Hot Travel

photo

Jordānija un Izraēla

Jordānija ir apmeklējuma vērta, ne tikai, lai lauztu savus stereotipus par Austrumiem, bet arī, lai apskatītu vēstures un dabas pērles, ko tā glabā.

EUR 2295 | 30.09.2018 | Jēkaba Ceļojumi

photo

Siguldas Kalnu maratons

6.oktobrī sertificēta atbilstoši kalnu maratonu pasaules standariem, Siguldas Kalnu maratona trase norisinās Gaujas senlejā ar stāvām nogāzēm.

Siguldas novada TIC

photo

Sanatorija "EGLE" Birštonas. Atlaides.

Rehabilitācija un ārstēšanās.

EUR 60 | 31.10.2018 | Astra Tūre Daugavpils

photo

Pludmales atpūta Maurīcijas salā

Izlidošana no Rīgas. Cenā iekļauts: lidojums, transfērs, viesnīca, ēdināšana.

EUR 1532 | 10.12.2018 | Antario

BalticTravelnews.com
+371 26551169
info@travelnews.lv