Zaļais zelts – būtiskākie fakti par Latvijas meža nozari

Mežsaimniecība ir viena no saimnieciski svarīgākajām nozarēm Latvijā. Meži – Latvijas zaļais zelts – savā augšanas laikā saražo 13 reižu vairāk skābekļa, nekā valsts iedzīvotājiem būtu nepieciešams, un dod nozīmīgu ieguldījumu ilgtspējīgā valsts tautsaimniecības attīstībā. Daudziem pārsteidzošs var likties fakts, ka, piemēram, aptuveni 20% no valsts eksporta ieņēmumiem ir saistīti ar meža nozares produkciju, kuras vērtība ar katru gadu palielinās. Turpinājumā – dažādi būtiski fakti par Latvijas meža nozari, ko, iespējams, nezināji.

Latvija ir ceturtā mežainākā valsts Eiropā
52% no Latvijas teritorijas ir klāta ar mežiem – tātad, uz katru Latvijas iedzīvotāju ir apmēram 1,7 hektāri meža, kas gadā saražo aptuveni 10-12 kubikmetrus koksnes. Piemēram, Beļģijā, uz vienu iedzīvotāju ir tikai 0,06 ha meža. Mežu platības pieaugums ir vērojams gan pēdējos gados, gan skatoties ilgtermiņā – kopš 1935. gada meža platība ir dubultojusies. Katru gadu Latvijas meži pieaug par 24 miljoniem kubikmetru koksnes, bet gadā no pieauguma apjoma nocērt tikai pusi - 12 miljonus kubikmetru koksnes. Turklāt valsts mežos katra nocirstā koka vietā tiek iestādīti divi jauni kociņi, un meža platības mūsu valstī turpina pieaugt.

Latvijas mežos strādā 40 000 cilvēku
Šobrīd Latvijas meža nozare tiešā veidā nodarbina aptuveni 45-50 tūkstoši valsts iedzīvotāju jeb 7% no nebudžeta darba vietām Latvijā. Tas nozīmē, ka meža nozarē strādājošie ar saviem nodokļiem nodrošina aptuveni 1/12 daļu no valsts ekonomikas. Pateicoties meža nozarei netiešā veidā tiek nodrošināts darbs vēl apmēram 30 000 darbinieku tādās nozarēs kā transporta pakalpojumi, metālapstrāde, izglītība, zinātne, būvniecība, enerģētika un citas. Ļoti būtiski ir tas, ka meža nozare nodrošina darba vietas tieši lauku reģionos, kur bezdarba problēmas mēdz būt saasinātākas nekā pilsētās. Ir iespējams secināt, ka piecu gadu laikā mežs nodrošina ienākumus aptuveni 150 000 cilvēku, tā ceļot Latvijas iedzīvotāju dzīves kvalitāti un veicinot daudzu pakalpojumu sniedzēju darbības nepārtrauktību.

Latvijas priede vai Rīgas priede?
Latvijā visizplatītākā koka suga ir priede – tā ir valdošā suga 36% Latvijas mežaudžu. Arī lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju uzskata priedi par Latviju raksturojošu koku, jo par to jau izsenis dziedātas tautasdziesmas un stāstītas teikas. Priedei piemīt augstas ekoloģiskās pielāgošanās spējas – tā spēj izdzīvot gan kūdrainās purvu, gan nabadzīgās smilts augsnēs.  Interesanti, ka pasaulē mūsu priedi – Latvijas zeltu – pazīst kā “Rīgas priedi”.  

Meža nozares eksports sasniedz rekordlielus rādītājus
Pagājušajā gadā kopumā Latvijas meža nozares eksporta kopējā vērtība sasniegusi rekordlielu rādītāju – 2,220 miljonus eiro, kas ir par 6% vairāk nekā 2016. gadā, savukārt importa vērtība auga par 10%, sasniedzot 818,447 miljonus eiro. Visvairāk meža nozares produkcija pērn izvesta uz Lielbritāniju, Igauniju un Vāciju – uz Lielbritāniju izvesti 17,2% nozares produkcijas 380,777 miljonu eiro vērtībā, uz Igauniju – 10,9% produkcijas 240,892 miljonu eiro vērtībā, savukārt uz Vāciju – 9,8% par 218,172 miljoniem eiro.

Latvijas meža nozare – globālā tirgus galvgalī
Daudziem būs pārsteigums, ka Latvijas meža nozare globālā mērogā atrodas līderpozīcijās. Pamatojoties uz Apvienoto Nāciju organizācijas (ANO) Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas datiem, Latvija ir sestā lielākā OSB plātņu ražotāja un trešā lielākā eksportētāja, bet saplākšņa ražošanā Latvija ieņem 14.vietu pasaulē.

Dēļi – augstas pievienotās vērtības produkts
Liela daļa Latvijas mežos iegūto skuju koku tiek pārstrādāti zāģmateriālos jeb dēļos un brusās. Mēdz gan valdīt aplams uzskats, ka šie dēļi ir zemas pievienotās vērtības produkts. Tieši pretēji, mūsdienās lielākā daļa Latvijā ražoto dēļu ir gatavi un izmantojami celtniecības materiāli, kurus būvnieki Vācijā, Lielbritānijā un Japānā iebūvē māju sienās, grīdās un nesošajās konstrukcijās.

Meža nozare – valsts ekonomikas stūrakmens
Šobrīd meža nozare ir viens no galvenajiem valsts ekonomikas stūrakmeņiem. Mežsaimniecības un produkcijas (kokapstrādes un mēbeļu ražošanas) daļa IKP 2016. gadā veidoja 5,2%, savukārt eksporta apjoms sasniedza divus miljardus eiro – 20% no valsts kopējā eksporta. Vienlaikus, meža nozarē sastopami arī vieni no lielākajiem nodokļu maksātājiem – pērn AS “Latvijas valsts meži” nodokļos nomaksāja 63,527 miljonus eiro.

Meži palīdz ražot skābekli
Latvija ir viena no retajām valstīm pasaulē, kurai mežsaimniecības radītā oglekļa dioksīda piesaiste ir lielāka nekā kopējais valsts kaitīgo izmešu daudzums. Latvijas meži ik gadu no atmosfēras savāc aptuveni 10 tonnu oglekļa dioksīda uz vienu iedzīvotāju, saražojot 18 miljonus tonnu skābekļa, ar ko elpošanai pietiek 30 miljoniem cilvēku.


No 25. līdz 26. maijam Latvijas valsts mežu dabas parkā Tērvetē, tā jaunākajā daļā – “Kurbada zemē” norisināsies Baltijā lielākais meža nozares pasākums - “Latvijas Meža dienas”. Pasākums ir bez maksas, un visu vecumu bērni un pieaugušie kopumā ap 80 meža izziņas darbnīcās un pieturās iepazīs meža tapšanu no sēkliņas līdz gatavai koka mājai, kā arī piedalīties daudzveidīgās izglītojošās aktivitātēs. Plānots, ka “Latvijas Meža dienas” apmeklēs ap 10 000 interesentu no visas Latvijas. Plašāka informācija par pasākuma programmu un aktualitātēm pieejama šeit. “Latvijas Meža dienas” kopīgiem spēkiem rīko biedrība “Tērvetes meža izglītības centrs”, biedrība “Zaļās mājas”, Latvijas Meža Īpašnieku biedrība, Latvijas Kokrūpniecības federācija, AS “Latvijas valsts meži”, biedrība “Zaļā josta”, Tērvetes novads, Dobeles novads un Auces novads.