1. maijs vēsturē: Ungārija kļuva par Eiropas Savienības dalībvalsti

Jānis Pēteris Bērziņš | 2023.05.01

 2004. gada 1. maijā Ungārija kļuva par Eiropas Savienības dalībvalsti.

Ungārija ir Centrāleiropas valsts, kas robežojas ar daudzām citām valstīm - Austriju, Slovākiju, Ukrainu, Rumāniju, Serbiju, Horvātiju un Slovēniju. Ungārija pasaulē tiek atpazīta tieši ar tās neatkārtojamo galvaspilsētu - Budapeštu. Budapešta ir valsts lielākā pilsēta un nozīmīgs ekonomiskais un kulturālais centrs Eiropā.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Ekskursiju tūre Itālijā - no Rīgas

Lidojums no Rīgas, transfēri, 7 naktis 3* viesnīcā, puspansija un ekskursiju programma // 24.05.-31.05.2024. // Vietu skaits ierobežots

EUR 1299 | Estravel Latvia

Ungārija ir ļoti ainaviska valsts, ar aptuveni 10 miljoniem iedzīvotāju tā spēj piesaistīt pat vairāk tūristus nekā valstī ir iedzīvotāju - gadā vismaz 12 miljonus. Viens no galvenajiem iemesliem tūristu vizītēm ir tas, ka Ungārijā atrodas lielākā termālo ūdeņu alu sistēma. Tāpat te meklējami otrs lielākais termālais ezers pasaulē (Hēvizas ezers), lielākais ezers Centrāleiropā (Balatons) un lielākā dabas pļava Eiropā (Hortobāgas nacionālais parks).

Raugoties Ungārijas vēsturē varam redzēt, ka valsti agrāk iekaroja romieši, kas te izveidoja impērijas provinci. Vēlāk norisinājās Lielās tautu staigāšanas, kuru laikā teritorijā bija ļoti daudzveidīgs nacionālais sastāvs. Tomēr 9.gadsimtā teritoriju pakļāva ungāru ķēniņš Ārpāds, kura mazmazdēls Ištvāns I kļuva par pirmo kristīto Ungārijas karali. 12. gadsimta vidū Ungārija kļuva par lielvalsti, kas sasniedza savu uzplaukumu 15. gadsimtā. Pēc Mohāčas kaujas 1526. gadā to pakļāva Osmaņu impērija (1541 – 1699). Pēc tam Ungāriju pakļāva Habsburgu monarhija, pēc ungāru sacelšanās (1848.gadā), kura pārauga neatkarības karā. 1867.gadā tika noslēgts kompromisa līgums, nodibinot dubultmonarhiju — Austroungāriju (1867 – 1918).

Šajā laikā gan Ungārija bija daudz lielāka valsts - Ungārijas pašreizējās robežas tika noteiktas tikai ar Trianonas līgumu (1920) pēc Pirmā pasaules kara, kad valsts zaudēja 71% savas teritorijas, 58% iedzīvotāju un 32% etnisko ungāru. Otrā pasaules kara sākumā Ungārija pievienojās ASS valstīm, kara laikā ciešot nopietnus zaudējumus. Pēc kara tā nonāca Padomju Savienības ietekmes zonā un kļuva par PSRS satelītvalsti Ungārijas Tautas Republiku (1947 – 1989). Valsts ieguva plašu starptautisko uzmanību pēc 1956. gada Ungārijas revolūcijas un robežas atvēršanas ar Austriju 1989. gadā, paātrinot PSRS sabrukumu.

1989. gada 23. oktobrī Ungārija kļuva par demokrātisku, parlamentāru republiku.