Redakcijas sadaļu atbalsta

Ceļotāja stāsts: Latviešu blondīnes pārsteidz Porto

Ceļotāju stāsti

Dita Miķelsone | 2018.04.04

Lai aizbēgtu no vēsā Latvijas pavasara, par sava nākamā ceļojuma galamērķi izvēlējāmies saules, okeāna un portvīna zemi – Portugāli, precīzāk Porto. Porto ir pilsēta Atlantijas okeāna krastā, kas nu jau ir iekarojusi daudzu ceļotāju sirdis...

Gatavojoties ceļojumam, sajūsminājos par pilsētas arhitektūru, mākslu un, protams, okeāna klātesamību. Bet nonākot Porto, vispilgtākos iespaidus atstājusi nevis pati pilsēta, bet gan vietējo iedzīvotāju attieksme pret mums. Mēs – slaidas, garas, blondas latvietes, kas aizbēgušas no mānīgā, lietainā pavasara uz saulaino Portugāli, kur vietējie iedzīvotāji ir īsāki par mums un noteikti tumšmataini. Par uzmanības trūkumu uz ielām sūdzēties nevarējām. Vēlāk, atstāstot piedzīvoto draugam, kas Porto bija pavadījis gadu, uzzinājām, ka vietējo acīs mēs noteikti izskatījāmies kā vienradži uz ierasto cilvēku fona.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Tet Rally Latvia

Liepājā notiks pilsētas ātrumposms, Tet Rally Latvia uzvarētāju noskaidros Dienvidkurzemes novada Vecpils autotrasē.

Liepājas reģiona TIB

Atceroties dienu, kuru pavadījām, lai dotos apskatīt vienu no sešiem tiltiem, kas ved pāri Douru upei, slaveno dzelzceļa tiltu, kuru projektējis Gustavs Eifelis (Eifeļa torņa autors), saņēmām pārsteidzoši daudz uzmanības. Ja sākumā šķita, ka varbūt piesaistām tieši vīriešu uzmanību, tad vēlāk pārliecinājāmies, ka dzimumam nav nozīmes. No garām braucošās mašīnas meitene piebaksta blakussēdošajai meitenei un norāda uz mums, abas meitenes noskatās, kamēr mēs izzūdam viņu skatieniem. Vēlāk līdzīgu mirkli piedzīvojam stāvot rindā, kad pat vecāka gadagājuma sieviete, stāvot pusmetra attālumā, nopēta mūs no kāju pirkstiem līdz matu galiņiem. Protams, attieksme vienmēr ir pozitīva, cilvēki Portugālē mūs sagaida ar smaidu sejā. Kā cēloni uzmanības apliecinājumu jūrai, pieņēmām savu pārāk vasarīgo apģērbu, jo lai gan mums laikapstākļi šķita piemēroti, lai atklātu sandeļu un svārku sezonu, lielākoties vietējos varēja redzēt vējjakās un biksēs.

Esot portvīna zemē, būtu grēks to nenogaršot! Portugālē saziņa angļu valodā ne vienmēr ir veiksmīga, tāpat ar angļu valodas zināšanām nebūs pietiekami, lai izprastu vīna piedāvājuma klāstu veikalā. Pavadot pie veikala plaukta ar neziņā sarauktām uzacīm, iespējams, pārāk ilgu laiku, pie mums pienāca kāds pavecs vīrs, norādīja uz kādu portvīna pudeli, uzsmaidīja un devās tālāk savās gaitās. Vīnu iegādājāmies, bet pēc pirmās glāzes iedomājāmies, ka, iespējams, vīrietis centies mūs brīdināt par negaršīgāko vīnu, nevis iedrošināja to iegādāties... Porto pavadījām septiņas dienas, kuru laikā nogaršojām gan dārgus (kas cenas ziņā Latvijā gan ierindotos lēto vai vidēji dārgo vīnu klāstā), gan vīnus, kas maksāja nedaudz zem euro. Pēc daudzo portvīnu nodegustēšanas secinājām, ka šis vīns nav domāts mūsu garšu kārpiņām

Pārspīlētajai uzmanības saņemšanai ir arī kāds mīnuss – pie tās ātri pierod! Grūti atgriezties ikdienā Latvijas drēgnajā pavasarī starp rūgtām cilvēku sejām, kur neviens Tevi vairs neredz kā mistisko pasaku tēlu! Brīnumi ikdienā jārada pašiem… Aiziet!