Augulis: Starptautiskās lidostas «Rīga» prioritāte ir pasažieru termināļa attīstība

Iveta Kancēna | 2018.03.21

20. martā, satiksmes ministrs Uldis Augulis tikās ar VAS “Starptautiskā lidosta “Rīga”” valdes priekšsēdētāju Ilonu Līci, valdes locekļiem Laumu Jenču, Normundu Feierbergu un padomes priekšsēdētāju Juri Kanelu, kuri informēja par pērn paveikto un šogad ieplānotajiem darbiem. Pērnais gads uzņēmumam bija veiksmīgs: 2017.gadā lidosta “Rīga” sasniedza jaunu rekordu, apkalpojot vairāk nekā 6 milj. (6 097 765) pasažieru, kas ir par 12,9% vairāk nekā 2016.gadā. Savukārt kravu apjoms lidostā pērn pieaudzis par gandrīz trešdaļu, veidojot 51% no Baltijas valstu aviokravu tirgus.

Satiksmes ministrs atzinīgi novērtēja ievērojamo pasažieru skaita un aviokravu pieaugumu, jo īpaši stratēģiski nozīmīgo tranzīta pasažieru skaita pieaugumu. Ministrs akcentēja, ka 2018.gadā un turpmākajos gados tieši pasažieru termināļa attīstībai ir jābūt  lidostas “Rīga” prioritātei.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Lux Express

"Lux Express" no 2. maija uzsāks pasažieru komercpārvadājumus maršrutā Rīga-Liepāja.

Liepājas reģiona TIB

I.Līce informēja, ka starptautiskās lidostas “Rīga” attīstības 6.kārtas ietvaros plānotais pasažieru termināla publiskās daļas paplašinājums būs moderns un daudzfunkcionāls pasažieru apkalpošanas komplekss, kas ietvers plašu un modernu reģistrācijas zāli un drošības kontroles zonu, piedāvās jaunas iepirkšanās iespējas, kafejnīcas un restorānus. Tāpat kompleksā atradīsies plaša bagāžas saņemšanas zāle un mūsdienīgas bagāžas šķirošanas telpas. Jaunais termināla paplašinājums būs integrēts un savienots ar “Rail Baltica” dzelzceļa staciju, veidojot mūsdienīgu, multimodālu satiksmes centru. Jaunā pasažieru termināla publiskās daļas būvniecību plānots pabeigt 2022.gadā –  vienlaikus  ar “Rail Baltica” dzelzceļa savienojumu un staciju.

“Pēdējo gadu vērienīgie ieguldījumi lidostas infrastruktūrā, modernizējot lidlauku un uzlabojot pasažieru apkalpošanas servisu, ir padarījuši Rīgu vēl pievilcīgāku gan aviokompānijām, gan ceļotājiem. Lidosta darba rezultāti apliecina, ka šī latiņa jānotur arī turpmāk,” apliecina  U. Augulis. Arī starptautiskās lidostas pārstāve I. Līce uzsvēra, ka  mērķtiecīgas un veiksmīgas attīstības stratēģijas īstenošanas rezultātā lidosta ir aizvadījusi veiksmīgu gadu, kāpinot ne tikai apkalpoto pasažieru skaitu par gandrīz 13%, bet arī par trešdaļu palielinot kravu apjomu. Lidosta “Rīga” turpina nostiprināt pozīcijas kā ērts tranzīta mezgls, lai dotos tālāk uz citiem galamērķiem. 2017.gadā šajā segmentā pasažieru skaits pieaudzis par vairāk nekā 20%.

Ik dienu lidosta apkalpo teju 17 tūkstošus ielidojošo un izlidojošo pasažieru. Tas ļāva lidostai “Rīga” šovasar ierindoties Eiropas straujāk augošo lidostu TOP 5.

Pērnā gada decembrī tranzīta pasažieru skaita pieaugums sasniedza visaugstāko rādītāju, palielinoties par gandrīz 40%. Vidēji tranzīta pasažieru īpatsvars lidostā “Rīga” bija 29%, pieaugot par vairāk nekā 20% salīdzinājumā ar 2016.gadu. Arī tiešo pasažieru skaits pērn audzis par 11,6%. Aviācijas nozare attīstās arī reģionā kopumā - Baltijas valstu lidostās pasažieru skaits pērn pieaudzis par 12,5%, sasniedzot 13,7 miljonus pasažieru.

Populārākie galamērķi 2017.gadā bija Londona, Maskava un Frankfurte. Maskavas virzienā bija vērojams 11,5% pasažieru pieaugums, kas saistīts ar transfēra pasažieru pieaugumu šajā virzienā par 18,3% un tiešo pasažieru pieaugumu par 9,1%. Populārākie tranzīta galamērķi, kurp pasažieri visbiežāk ceļojuši caur lidostu “Rīga”, pērn bija Tallina, Viļņa, Maskava, Helsinki un Sanktpēterburga.

Strauju pieaugumu 2017.gadā lidostā “Rīga” piedzīvoja gaisa kravu apkalpošanas tirgus, apkalpoto kravu apjomam pieaugot par 29,2%. To veicināja gan aviokompānijas “Turkish Cargo” pirmā Baltijā regulārā kravas reisa atklāšana, gan arī veiksmīgais “Latvijas Pasta” sadarbības projekts ar e-komercijas gigantu Alibaba, kā rezultātā Rīgas lidostā tika apkalpotas pasta kravas no Ķīnas.

Lai nodrošinātu aizvien pieaugošās ceļotāju plūsmas ērtības, lidosta 2017.gadā pilnveidoja pasažieru termināli - tika izbūvēta jauna ventilācijas sistēma reģistrācijas zālē, paplašināta drošības kontroles zona, iegādāti jauni krēsli uzgaidāmajām zālēm un iekāpšanas sektoriem. Taču visvairāk pasažieri ir novērtējuši lidostas veikumu, piedāvājot aizvien plašākas iepirkšanās, izklaides un pakalpojumu iespējas. Pēc plašas pārbūves izlidošanas zonā lidostā ir gan atvērta jauna, plaša biznesa zāle, dažādi veikali un kafejnīcas, gan arī pasažieriem tiek piedāvāti nebijuši pakalpojumi: SPA un skaistumkopšanas salons, kā arī specializētā vīriešu frizētava.

2017.gadā no lidostas “Rīga” tika atklāti teju 20 jauni galamērķi, un vairākas aviokompānijas ir jau izziņojušas jaunos maršrutus vasaras sezonai- Lisabona, Kutaisi, Gdaņska, Bordo, Malaga un citi.

Turpinot attīstīt un pilnveidot starptautiskās lidostas “Rīga” infrastruktūru, lai efektīvāk un videi draudzīgāk apkalpotu aizvien pieaugušo pasažieru un lidojumu skaitu, lidosta pērnruden uzsāka īstenot vērienīgu Kohēzijas fonda (KF) finansētu projektu, kura mērķis ir uzlabot vides un drošības pasākumus lidostā, sekmējot klimata politikas mērķu sasniegšanu, mazinot lidostas saimnieciskās darbības ietekmi uz vidi, kā arī paaugstinot infrastruktūras energoefektivitāti. Projekts paredz arī drošības infrastruktūras uzlabojumus ar mērķi mazināt terora draudu riskus un uzlabot nododamās bagāžas drošības pārbaužu kvalitāti.

Ar KF atbalstu plānots lidlaukā izbūvēt otro ātro nobrauktuvi 12 090 kvadrātmetru platībā, kas saīsinās gaisa kuģu ceļu nobraukšanai no skrejceļa un manevrēšanas zonā. Savukārt projekta ietvaros plānotā peronu manevrēšanas ceļu ass līnijas gaismas sistēmas ierīkošana atbilstoši CAT II standartiem nodrošinās, ka sliktas redzamības apstākļos gaisa kuģi varēs ātri nobraukt uz stāvvietām, atbrīvojot skrejceļu, tādējādi palielinot skrejceļa kapacitāti un samazinot manevrēšanas distanci un laiku. Tāpat iecerēts izbūvēt neatliekamās medicīniskās palīdzības un aviācijas glābšanas un meklēšanas helikopteru nosēšanās laukumu, kā arī iegādāties jaunākās paaudzes sprāgstvielu atklāšanas iekārtas.