20. marts vēsturē: Pirmo reizi tiek ieviesta svētdiena

Jānis Pēteris Bērziņš | 2024.03.20

Visu savu dzīvi esam aizvadījuši zinot, ka nedēļā ir septiņas dienas, no kurām divas - sestdiena un svētdiena - ir brīvdienas. Tomēr tā nav bijis vienmēr. Kā piemēram, Senajā Romā dienu skaitīšanai izmantoja astoņu dienu kalendāru un tikai ap mūsu ēras laiku, pārgāja uz septiņām dienām. Tas gan arī nenozīmēja, ka nedēļas nogale bija brīva...

Tikai 321. gadā Romas imperators Konstantīns pirmo reizi paziņoja saviem padotajiem (šeit gan avoti norāda dažādi - ka tas sācies ar 7.martu vai arī ar 20.martu), ka katras nedēļas pēdējo dienu viņiem ir pienākums atzīmēt svētdienu jeb nestrādāt. Konstantīns bija pirmais Romas imperators - kristietis. Realitātē gan vēl vairākus gadus eksistēja divas dažādas prakses - lielpilsētās un maģistrālēs bija klusums jeb cilvēki pildīja jauno likumu, kamēr lauksaimnieki darīja kā vēlējās - ja vēlējās svētdienā apkopt savus laukus, tad to arī darīja. Tas pārsvarā bija skaidrojams ar pielāgošanos laikapstākļiem un citiem faktoriem.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Gardēžu vakariņas

2.maijā plkst.19.00 Valmiermuižas alus virtuvē gardēžu vakariņas “Alus garšu precināšana” kopā ar viesšefpavāru Dzintaru Kristovski un Aigaru Ruņģi.

Valmieras novada Tūrisma pārvalde

Pagāja pāris gadi līdz svētdienas "iedzīvojās" praksē un šajos gados bija raksturīgi arī daļai izmantot iepriekšējās dienu uzskaitīšanas sistēmas - piemēram, to pašu astoņu dienu nedēļu.

Vēlākos gados arī ebreji tika aicināti sestdienās strādāt, bet atpūsties un godināt Dievu svētdienā.

Tajā pašā laikā, arī mūsdienās svētdiena nenozīmē universālu brīvdienu - lielā daļā musulmaņu valstu svētdiena ir pirmā darba nedēļas diena.