Rēzeknē atklās Deboras Lagrasas (ASV) mākslas izstādi

Inese Dundure | 2018.03.14

15. martā plkst. 15.00 Latgales Kultūrvēstures muzejā (Atbrīvošanas alejā 102, Rēzeknē) aicinām uz ASV mākslinieces Deboras Lagrasas darbu izstādes “Kur tie lieli dūmi kūp” atklāšanu!

Izstāde Rēzeknē būs apskatāma no 15. marta līdz 14. aprīlim.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Tet Rally Latvia

Liepājā notiks pilsētas ātrumposms, Tet Rally Latvia uzvarētāju noskaidros Dienvidkurzemes novada Vecpils autotrasē.

Liepājas reģiona TIB

ASV mākslinieces Deboras Lagrasas darbu izstāde ir sarīkota sadarbībā ar ASV vēstniecību Latvijā. Tā ir latviešu tautasdziesmu iedvesmota māksla, kur dainu tēlainā valoda savijusies ar Rīgas jūgendstila arhitektūrā smeltajiem iespaidiem. Dainas tiek raksturotas kā “dziesmā tvertas senās latviešu gudrības mazas četrrindes.” Ar aizkustinošām melodijām un smalku domas skaidrību tās izsaka cilvēka pieredzes vispārējus jēdzienus. Dainas ir būtisks latviešu nacionālās identitātes simbols, kas spējis pastāvēt par spīti ilgstošiem kariem un ārējai okupācijai.

Par savu aizraušanos ar latviešu kultūras vērtībām māksliniece stāsta: “Pavadot 2013. un 2014. gada vasaru Latvijā, kļuvu par liecinieci šīs valsts pastāvīgajām pūlēm to veicināt un apliecināt tās unikālo identitāti, saglabājot un godinot tās neparastos artefaktus. 2013. gadā piedalījos pasākumā SERDE, vienu nedēļu ilgā nometnē Aizputē, veidojot lieta čuguna skulptūru, kas vēlāk tika izstādīta grupas izstādē Talsu Novada mākslas muzejā. Nākamajā gadā kā kultūras programmas koordinatore 2014. gada Starptautiskajā mūsdienu čuguna liešanas mākslas konferencē, es organizēju ekskursiju, kas ļāva iepazīt Rīgas arhitektūru, organizēju stāstu vakaru ar piecu latviešu stāstnieku piedalīšanos un vadīju latviešu stāstniecības paneļdiskusiju. Šo pasākumu gaitā man bija iespēja novērtēt Latvijas bagāto mākslas, mūzikas un valodas tradīciju dziļumu.

Līdz pat mūsu dienām Latvija ir saglabājusi tradīciju, kas aizsākās ar pirmajiem dziedāšanas svētkiem Rīgā 1873. gadā – plašos, un pasaules slavu guvušos Latvijas Dziesmu un deju svētkus, kas iesaista praktiski visus. Lai arī Latvijas sabiedrība arvien saglabā un demonstrē tās kultūras mantojumu, tā stiprina arī visu kultūru savstarpējo saistību, izceļot savu spēju kalpot par atdarināmu paraugu citām valstīm, kas saskaras ar līdzīgām problēmām.

Mākslai ir būtiska sociālā un saimnieciskā vērtība. Tā sniedz ieguldījumu tūrisma attīstībā un sekmē citu kultūru izpratni, savukārt veicinot mierīgāku līdzāspastāvēšanu starp indivīdiem, kas pārstāv atšķirīgu māksliniecisko un kultūras fonu, un zināšanu kopumu. Tā kā daudzi Savienotajās Valstīs un citās valstīs nepazīst Latviju, nemaz nerunājot par dainām un jūgendstila arhitektūru, mans nolūks šajā izstādē bija atklāt Latvijas vienreizējo kultūru pasaules iedzīvotājiem. Manā ieskatā jebkāds darbs, kas veicina kultūras zināšanu, iecietības un mūsu kopīgās cilvēcības apziņas izveidi ir ārkārtīgi nozīmīgs mūsdienu pasaulei.”

Debora Lagrasa (Deborah La Grasse) ir dzimusi Geinsvilā (Gainesville) Floridā. Ieguvusi mākslas bakalaura grādu zīmēšanā un gleznošanā Floridas universitātē, bet mākslas un tēlniecības maģistra grādu Ilinoisas universitātē. Viņa ir bijusi gan tēlniecības, gan arhitektūras dizaina pasniedzēja vairāk kā 30 gadu, pašlaik pasniedz arhitektūras dizaina pamatus Floridas Lauksaimniecības un mehānikas universitātē Talahasijā (Tallahassee), Floridā. Lagrasas darbi bijuši pārstāvēti izstādēs un kolekcijās gan ASV, gan ārzemēs. Interese par kultūras dialoga veidošanu aizvedusi viņu kā pasniedzēju uz citām universitātēm, ļāvusi kā organizatorei iesaistīties semināru un konferenču rīkošanā, kā arī piedalīties mākslinieku kopprojektos Latvijā, Bosnijā un Hercegovinā, Peru, Indijā un Lielbritānijā. Savās skulptūrās un multimediju telpiskās reljefa gleznās viņa pievēršas saziņas tematiem un mākslas iespējām dokumentēt realitāti. Jēdziena, procesa, materiālu un veidojuma savienošanās izpēte un jaunrades procesa gaitas apcere piešķir viņas darbiem dzīvīgumu un jēgu. Viņa smeļas iedvesmu no tematiem, kas kopīgi dažādu kultūru folklorā un mitoloģijā, arhitektūrā un simbolismā.

Latgales Kultūrvēstures muzejs apmeklētājiem atvērts:

Otrdien–piektdien 10.00–17.00;

Sestdien 10.00–16.00;

Svētdien, pirmdien – slēgts.

Ieejas maksa izstādē: skolēniem, studentiem – 0,50 €, pieaugušajiem – 0,80 €