Zvaigžņu festivālā Liepājā krievu romantisma pērles, Vīnes klasika un etniskā Japāna

Daina Vanaga | 2018.03.05

Nedēļas nogalē Liepājas Simfoniskais orķestris (LSO) sarūpējis košu un daudzveidīgu piedāvājumu 26. Liepājas Starptautiskā zvaigžņu festivāla klausītājiem. 9. marta koncertā krievu romantisma pērles, bet 10. martā Vīnes klasika un etniskās Japānas noskaņas.

9. marta koncertā "Aleksandrs Kašpurins un Liepājas Simfoniskais orķestris" LSO, diriģents Atvars Lakstīgala un pianists Aleksandrs Kašpurins šķirs krievu klasikas spožākās lappuses. Sergeja Rahmaņinova Otrais klavierkoncerts un Pētera Čaikovska Trešā simfonija pieder krievu romantisma laika mūzikas skaistākajiem sacerējumiem.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Glika dienas Alūksnē

Godinot Bībeles tulkotāju Ernstu Gliku 370. gadskārtā un svinot Bībeles tulkojumam 330 gadus, Alūksne aicina uz “Glika dienām”!

Alūksnes TIC

Rahmaņinova daiļradi būtiski ietekmēja Pirmās simfonijas izgāšanās 1897.gadā – neveiksme atstāja iespaidu uz viņa garīgo veselību, un vairākus nākamos gadus viņš pārdzīvoja dziļu radošo krīzi. Vien pēc gadsimtu mijas komponists no jauna pievērsās aktīvam darbam, un lielā mērā atgriešanās bija iespējama, pateicoties ārstēšanās kūrei pie pazīstamā ārsta – hipnotizētāja Nikolaja Dāla, kuram pateicīgais skaņradis veltīja šo klavierkoncertu. Otrais klavierkoncerts kļuva par jauna posma sākumu Rahmaņinova daiļradē.

Savukārt Čaikovskis laikā, kad ķērās pie Trešās simfonijas radīšanas, jau bija atzīts komponists, kura pirmās divas simfonijas bija baudījušas nedalītu publikas atzinību. Trešo simfoniju komponists radīja 1875.gada vasarā un ļāva vaļu eksperimentiem, tostarp, atkāpjoties no ierastā dalījuma četrās daļās, sacerēja to piecdaļīgu. Bez tam tā ir vienīgā Čaikovska simfonija, sarakstīta mažorā. Simfonijā dominē gaišs, optimistisks noskaņojums, mākslinieciskajiem tēliem raksturīga spilgta teatralitāte.

Aleksandra Kašpurina vārds Latvijā pirmo reizi izskanēja pērn rudenī, kad 21 gadu vecais pianists no Sanktpēterburgas uzvarēja Jāzepa Vītola 7. starptautiskā pianistu konkursā un ieguva "Grand Prix". Jāpiezīmē, ka konkursa trešajā kārtā Kašpurins kopā ar LSO koncertzālē "Lielais dzintars" spēlēja tieši Rahmaņinova Otro klavierkoncertu. Jaunais pianists mācās Sanktpēterburgas konservatorijā, viņš ir daudzu starptautisku konkursu laureāts, un kā kamermūziķis un solists jau paguvis uzstāties daudzviet pasaulē, kā arī slīpējis savu spēlētprasmi daudzās meistarklasēs pie slaveniem pianistiem.

Sestdien, 10.martā festivāla programmu krāšņos ciemiņi no Lietuvas – Klaipēdas kamerorķestris ar austriešu vijolnieku Franku Eriku Štadleru un japāņu tautas instrumenta sjo meistari Tomoko Kibu, piedāvājot klausītājiem košu un daudzveidīgu programmu.

Austriešu komponista Mihaela Haidna skaņdarbi bieži vien palikuši daudz slavenākā vecākā brāļa Jozefa ēnā. Nebūdams tik slavens kā brālis, viņš mūža lielāko daļu nodzīvoja Zalcburgā, kur strādāja par koncertmeistaru un pedagogu, starp daudzajiem skolniekiem bija arī Karls Marija fon Vēbers. Tur Mihaels iepazinās ar Volfgangu Amadeju Mocartu, kurš atzinīgi izteicās par Haidna jaunākā sacerējumiem. Liepājā skanēs viņa vijolkoncerts solmažorā.

Vīnes klasikas tēmu koncertā turpinās Ludviga van Bēthovena Stīgu kvartets faminorā nr. 11, op.95 – skaņdarbs, kurā jau skaidri iezīmējas komponista vēlākie radošie eksperimenti.

Jaunus atklājumus sola Tošio Hosokavas kompozīcija Ainava nr. 5 sjo un stīgu kvartetam, kurā japāņu tautas pūšaminstrumentu spēlēs Tomoka Kiba. Sjo Japānā ienāca no Ķīnas mūsu ēras 8.gadsimtā. Tam ir 17 stabules, bet skaņa rodas, mūziķim gan ieelpojot, gan izelpojot, tādejādi veidojot ilgstošu nepārtrauktu skanējumu. Sjo ir viens no trim galvenajiem koka pūšaminstrumentiem, kas izmantoti Japānas imperatora galma mūzikā. Tā skanējums tiek dēvēts par fēniksa balss saucienu.

Visbeidzot, Bendžamins Britens – viena no spilgtākajām pagājušā gadsimta personībām britu akadēmiskajā mūzikā – koncertā būs pārstāvēts ar Variācijām par Franka Bridža tēmu, veltījumu savam pedagogam.