19. janvāris vēsturē: Apvienotā Karaliste okupē Labās Cerības ragu

Labās Cerības rags ir viens no populārākajiem punktiem pasaules vēsturē, jo gadu simtus tas bija orientēšanās punkts pasaules ceļotājiem. Tas ir zemesrags, kurš atrodas Āfrikas dienvidrietumos, 45 kilometrus uz dienvidiem no Dienvidāfrikas galvaspilsētas Keiptaunas un nereti tiek uzskatīts par Āfrikas galējo dienvidu punktu. Tomēr, lai arī tuvu, tas nav galējais punkts - 155 kilometrus tālāk atrodas Adatas rags.

Visticamāk, pirmie apzināti to apbrauca feniķiešu jūrasbraucēji savā slavenajā kuģojumā apkārt Āfrikai faraona Nēho II uzdevumā VI gs.pmē.

Tomēr starp eiropiešiem Labās Cerības ragu 1488. gadā pirmais atklāja portugāļu jūrasbraucējs Bartolomeu Diašs. Viņš to nosauca par Vētru ragu un tālāk neceļoja, jo uzskatīja, ka ir sasniedzis Āfrikas gala punktu. Tomēr Portugāles karalis Žuans (Joao) II pārdēvēja to, pamatoti cerot, ka tagad tiks atklāts jūrasceļš uz Indiju. Pēc desmit gadiem, 1497. gadā Vasko da Gama, šķērsojot zemesragu, pirmais no eiropiešiem nokļuva Indijas okeānā, atklājot ūdeņus aiz Labā Cerības raga. Tomēr tieši šis zemesrags turpmāk tika visās kartēs un navigācijās pieminēts kā Āfrikas galapunkts.

Zemesrags bijis daudzu valstu interešu objekts un līdz ar to mainījis savus "īpašniekus" neskaitāmas reizes - tas bijis gan flāmu, gan hugenotu, gan franču īpašumā, līdz 1806.gada 19.decembrī to iekaroja Lielbritānijas karaspēks. Tas saglabājās Lielbritānijas īpašumā līdz pat 1910.gadam, kad to pievienoja Dienvidāfrikas republikai.

Mūsdienās rags ir ļoti populāra tūrisma vieta - un lai arī nav tālākais dienvidu punkts, daudziem tūristiem šis ir "čeklistē", kas jāizdara, atrodoties Dienvidāfrikā - vai Āfrikā vispār. Īstais dienvidu punkts - Adatas rags, parasti paliek otrajā plānā.

----------------------------------------------------------------------------------------

19. janvāris vēsturē: Maiami snieg!

Foto: ABC-7.com; Avots: miamiherald.com

Šajā dienā Maiami iedzīvotāji piedzīvoja brīnumu – krītošas sniega pārslas pārklāja zaļojošo zāli un palmas. 

Gaisa temperatūrai strauji pazeminoties, 1977. gada 19. janvāra agrā rīta stundā sniegs pārklāja Maiami. Tomēr šī ziemas pasaka bija īsa, jau pēc desmitiem rītā Floridas spožā saule bija atgriezusies un īsā laikā izkausēja sniegu. Todien visos Floridas laikrakstos virsraksti vēstīja: “Maiami snieg!”, dienu vēlāk: “Diena, kad Maiami sniga”.

Retais brīnumainais notikums vēl joprojām ir atmiņā tiem, kas to piedzīvoja. Viesuļvētras nāk un iet, bet sniegs Maiami? Tas ir reizi mūžā! “Sākumā es nezināju kas tas ir, kas lido lejup no debesīm – tas bija tik viegls un gaistošs,” stāsta kāds vīrs. Viņa dēls, kam tolaik bija vien 10 gadu, snigšanu sagaidīja skolas solā: “Skolā bijām ap 600 skolēnu. Dzirdējām, ka direktors skaļrunī paziņo, ka visi kopā kārtīgi iesim laukā, jo ārā snieg! Brīdī, kad sadzirdējām vārdu “sniegs”, par kārtību vairs nebija ne runas. Visi skrēja kā traki – tā tik bija jautrība!”

Snigšanu izraisīja divu arktisko fronšu sadursme. Pirmā no tām “kustējās” lēnāk, otra ātrāk. Otra arktiskā fronte papildus atdzesēja reģionu, un tādēļ arī radās Maiami brīnumainas sniegs.