Eiropā strādājošie diasporas piederīgie vēlas pensijas vecumā atgriezties Latvijā

Elīna Pinto | 2018.01.05

Politiskā līmenī aktualizējoties remigrācijas jautājumam, viena no diasporas grupām, kas izrāda vislielāko gatavību atgriezties Latvijā pavisam, ir Eiropas valstīs strādājošie pirmspensijas vecuma cilvēki. Līdz šim remigrācija tiek apsvērta tikai darbaspēka trūkuma un demogrāfisko izaicinājumu kontekstā. Taču Eiropas Latviešu apvienības (ELA) veikta aptauja liecina, ka pensijas vecuma cilvēki atgriežoties var Latvijā, īpaši reģionos, dot finansiālu un nemateriālu pienesumu.  

ELA laikposmā no 2017. gada 28. decembra līdz 2018. gada 3. janvārim veica sociālo tīklu zibaptauju starp Latvijas piederīgajiem brieduma gados, kas dzīvo ārvalstīs un apsver, vai pensionējoties atgriezties Latvijā vai palikt ārzemēs.  Aptaujas mērķis bija izzināt pirmspensijas un pensijas vecuma diasporas piederīgo apsvērumus saistībā ar iespējamu atgriešanos Latvijā pensijas vecumā, lai iegūtu datus, kas pie attiecīgas politiskas gribas palīdzētu praktiski atvieglot ārvalstīs mītošo senioru remigrāciju.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Ēģipte skolēnu RUDENS brīvlaikā

Esiet tālredzīgi un gudri! iegādājieties ceļojumu skolenu RUDENS brīvlaikam jau tagad! Hurgada vai Šarm-el-Šeiha

EUR 685 | Estravel Latvia

Aptaujā īsā laikā svētku periodā piedalījās 110 respondenti no 7 valstīm (Vācijas, Lielbritānijas, Īrijas, Norvēģijas, Zviedrijas, Islandes un Austrālijas), kas norāda uz respondentu vērā ņemamu interesi un atsaucību. Respondentu vidējais vecums ir 49,8 gadi, un starp tiem ir 28% vīriešu un 72% sieviešu. Aptauja uzrāda, ka 70,9% apsver iespēju pensijas vecumā atgriezties Latvijā. Kā faktori, kas kavē izlemt atgriezties Latvijā, norādīti gan praktiski apsvērumi: mītnes zemē seniori saņems labāku aprūpi (28,2%) vai Latvijā vairs nav mitekļa (10,2%), gan emocionāli apsvērumi: cilvēki Latvijā nejūtas gaidīti (23,8%), jūtas mītnes zemē iedzīvojušies (16,5%) vai tuvinieki mīt ārvalstīs (10,2%). Visvairāk respondentu pie atgriešanās Latvijā apmestos uz dzīvi Vidzemē (33%), Rīgā (27,5%) un Kurzemē (21,1%), dzīvesvietu visbiežāk izvēloties tuvumā radu un draugu dzīvesvietai (30,6%) vai dzimtajā pilsētā vai novadā (26,9%).

Aptauja uzrāda, ka aptuveni puse respondentu līdz ar atgriešanos Latvijā ieguldītu pensijas 800-1667EUR/mēnesī un trešā daļa – pensijas 250-800EUR/mēnesī. 80% respondentu turklāt saņems Latvijas pensiju, kas atgriežoties tiktu tērēta nevis ārvalstīs, bet Latvijā. Savukārt 88,9% respondentu norādīja, ka Latvijā neatgriezīsies, ja Latvijā tiks atvilkts nodoklis arī ārvalstī nopelnītajai minimālajai pensijai, ko mītnes zemē ar nodokļiem neapliek. “Aptauja liecina, ka pie ārvalstu neapliekamā minimuma aizsardzības Latvijā valsts un pašvaldību budžetu papildinātu vērā ņemami iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi, kas ļautu stiprināt pašvaldību kapacitāti un pakalpojumus. Nemateriālais ieguvums būtu mūsu senioru iespēja vecumdienas pavadīt dzimtajās pilsētās un novados savu tuvinieku lokā, kā arī viņu joprojām ārvalstīs mītošo bērnu un mazbērnu saiknes uzturēšana ar Latviju,” komentē ELA vicepriekšsēde Elīna Pinto.

ELA šajā saistībā ir Saeimā iesniegusi priekšlikumu atgriežoties tāpat kā attiecīgajā ārvalstī ar ienākuma nodokli neaplikt Eiropā nopelnītās pensijas minimumu, arī ja tas pārsniedz Latvijas pensiju neapliekamo minimumu 250EUR apmērā (šādu aizsardzību Latvija jau ir piešķīrusi ASV un Kanādā nopelnītajām pensijām, bet Krievijas un Ukrainas pensijas Latvijā ar nodokli neapliek vispār) . Aptaujas komentāros izskanēja arī aicinājumi pielikt pūles, lai uzlabotu visu Latvijas pensionāru kopējo smago situāciju, un bažas, vai to palīdz darīt tādi īpaši režīmi kā jau pastāvošie.

ELA piesardzīgas remigrācijas aplēses rāda, ka šādam režīmam Eiropas gadījumā būtu pozitīva ietekme uz Latvijas ekonomiku un valdības finansēm: patēriņš (pirktspēja) pieaugtu vismaz par 0,3-0,6% no IKP, ietekme uz IKP līmeni vismaz par 0,1-0,3% no IKP, un netiešais nodokļu ieņēmumu efekts varētu būt līdz 0,1% no IKP. Turklāt 18 Eiropas valstis saviem pensionāriem pat ārvalstīs saglabā tiesības uz veselības aprūpes izmaksu segšanu, tādējādi remigrējušu senioru gadījumā nenoslogojot, bet papildus subsidējot Latvijas veselības aprūpes sistēmu. Līdzīgi nodokļu režīmi ārvalstu pensiju piesaistei pastāv arī citās Eiropas valstīs kā, piemēram, Portugālē un Spānijā.