7. septembris vēsturē: Brazīlija svin savu Neatkarības dienu

Foto: Pixabay.com

Brazīlija, kas ir piektā lielākā valsts pasaulē pēc teritorijas ziņas, vairāk nekā 300 gadus (līdz 1822.gadam) bija Portugāles kolonija. Tieši tāpēc Brazīlijā, atšķirībā no pārējās Latīņamerikas, runā portugāļu valodā, nevis spāņu valodā.

Tomēr 7. septembris te ir īpaša diena - tiek svinēta Brazīlijas neatkarības diena, jo tieši 7.septembrī valsts pasludināja neatkarību no Portugāles. Pati Portugāle gan Brazīlijas neatkarību (tolaik Brazīlijas impērijas) oficiāli atzina tikai trīs gadus vēlāk – 1825.gada 29.augustā.

1889. gadā Brazīlija kļuva par republiku. Pašlaik Brazīlija ir federāla republika, kas sastāv no 26 štatiem un viena federālā apgabala. Tā ir viena no Apvienoto Nāciju dibinātājvalstīm. Tā aizņem gandrīz pusi (47%) no Dienvidamerikas kontinenta teritorijas.

1500. gadā Pedru Alvariša Kabrala vadītā Portugāles ekspedīcija bija pirmie eiropieši, kas sasniedza Brazīlijas piekrasti. Portugāļi bija pirmie kolonisti, kuri ieradās Brazīlijā un dibināja tur apmetnes. Portugāļi ziņoja, ka šeit dzīvoja aptuveni 7 miljoni Amerikas pamatiedzīvotāji. Vietējās ciltis, ar kurām sastapās portugāļi, bija klejotāji ar ierobežotām lauksaimniecības darbībām un pagaidu dzīves vietām. Ciemos bieži vien mājoja ap 5000 iedzīvotājiem. Vietējo iedzīvotāju kultūras dzīve bija augsti attīstīta, lai gan bieži vien starp ciltīm notika kari un pat tika piekopts kanibālisms. Ļoti daudz iezemiešu izmira eiropiešu atvesto slimību, piemēram, baku, dēļ.

Brazīlijai, tās izmēru un iedzīvotāju skaita dēļ, ir liela ietekme uz globālo ekonomiku. Pēc dzīves kvalitātes Brazīlija ir 39. vietā pasaulē, taču šobrīd valstī tiek novērota ekonomiskā lejupslīde, kas lielā mērā skaidrojama ar Olimpiskajām spēlēm saistītajām izmaksām.

Brazīlijā mīt un aug aptuveni 15—20% no visām dzīvnieku un augu sugām, kas galvenokārt ir izskaidrojams ar Amazones lietus mežu atrašanos valstī, kura platība ir aptuveni 3,6 miljoni km2.

ASV pirmo reizi tiek nodēvēta par «Tēvoci Semu»

Amerikas Savienotajām valstīm ir daudz dažādu apzīmējumu - Amerika, Štati, Savienotās valstis un citi. Tomēr viens no populārākajiem apzīmējumiem ir "Tēvocis Sems" jeb "Uncle Sam". Šis apzīmējums arī tiek attainots grafiski - gara auguma, kalsns un sirms vīrs, kurš tērpies ASV karoga krāsas apģērbā ar tā elementiem.

Gadu gaitā šo grafiku arī izmantojuši ASV militāristi, aicinot amerikāņus iestāties armijā.

Tomēr vēl labu laiku pirms "Tēvocis Sems" tika attēlots grafiski - to pirmo reizi 1852. gada 13. marta „The New York Lantern" izdevumā publicēja karikatūrists Frenks Beljū, šis termins tika izmantots karā.

Tēla pamatā ir miesnieks Semjuels Vilsons, kura gaļa piegādāti kādai ASV kara bāzei. Viņš uz gaļas mucām sācis rakstīt burtus "U.S.", ar ko bija domāts apzīmējums Savienotās Valstis (angļu valodā "United States"). Taču karavīri "U.S." interpretējuši savādāk un jokojoties teikuši, ka gaļa esot pienākusi no "Tēvoča Sema".

Šis termins arī "panesās" tālāk ASV - un šobrīd jau tas ir ļoti populārs apzīmējums ASV federālajai valdībai.

"Tēvoci Semu" vēlāk popularizēja arī ASV mākslinieks Tomass Nasts, kurš, papildinot iepriekšējos zīmējumus, Tēvocim Semam piešķīra viņam raksturīgo kazbārdu, vaibstus un cilindra cepuri. Iespējams, Tēvoča Sema vizuālais tēls zināmā mērā ietekmējies no bijušā prezidenta Abrahama Linkolna, kurš pats bija gara un kalsna auguma.

Tēvocis Sems kļuva plaši atpazīstams ar Pirmā pasaules kara rekrutēšanas plakātu. Tajā viņš bija attēlots ar izstieptu pirkstu, kurš norādīja uz plakāta aplūkotāju. Plakāta lejasdaļā bija teksts, ka "Tēvocis Sems" ASV armijā vēlas tieši tevi.

Pats Sems Vilsons mira 88 gadu vecumā 1854.gadā. 1961. gada 15. septembrī ASV Kongress pieņēma rezolūciju, ar ko tika godināts šī simbola aizsācējs. Semjuela Vilsona dzimšanas vietā tika izveidots muzejs un uzstādīta piemiņas plāksne.