29. augusts vēsturē: Portugāle atzīst Brazīliju par neatkarīgu valsti

Jānis Pēteris Bērziņš | 2023.08.29

Brazīlija, kas šobrīd ir piektā lielākā valsts pasaulē gan pēc teritorijas, gan pēc iedzīvotāju skaita, no 1500. līdz 1822. gadam bija Portugāles kolonija.

Šobrīd tā ir vienīgā valsts Dienvidamerikā, kuras oficiālā valoda ir portugāļu valoda.

Raksts turpinās pēc reklāmas

TŪRISMA TRIATLONS VIŠĶOS 12.MAIJĀ

Šī gada 12. maijā visi tiek laipni aicināti piedalīties ikgadējā Tūrisma triatlonā, kurš šogad pirmo reizi norisināsies Višķos.

TAKA

Pēc neatkarības iegūšanas 1822. gadā tā tika pasludināta par Brazīlijas impēriju, bet pati Portugāle to oficiāli atzina tikai trīs gadus vēlāk – 1825.gada 29.augustā. 1889. gadā Brazīlija kļuva par republiku. Pašlaik Brazīlija ir federāla republika, kas sastāv no 26 štatiem un viena federālā apgabala. Tā ir viena no Apvienoto Nāciju dibinātājvalstīm. Tā aizņem gandrīz pusi (47%) no Dienvidamerikas kontinenta teritorijas.

Ir atrasti pierādījumi, kas liecina, ka iespējams cilvēki Brazīlijas teritorijā dzīvoja jau pirms 30 000 gadiem, bet droši atrasto liecību, piemēram, alu zīmējumi, vecums ir datēts ar vismaz 11 000 gadiem. Vēl pirms eiropieši atklāja Dienvidameriku, tā jau bija sadalīta starp Kastīlijas karalisti un Portugāli. Saskaņā ar Tordesiljasas līgumu, kas tika parakstīts 1494. gadā, Portugāle pretendēja uz zemēm, kas atradās uz austrumiem no 50. meridiāna loka.

1500. gadā Pedru Alvariša Kabrala vadītā Portugāles ekspedīcija bija pirmie eiropieši, kas sasniedza Brazīlijas piekrasti. Portugāļi bija pirmie kolonisti, kuri ieradās Brazīlijā un dibināja tur apmetnes. Portugāļi ziņoja, ka šeit dzīvoja aptuveni 7 miljoni Amerikas pamatiedzīvotāji. Vietējās ciltis, ar kurām sastapās portugāļi, bija klejotāji ar ierobežotām lauksaimniecības darbībām un pagaidu dzīves vietām. Ciemos bieži vien mājoja ap 5000 iedzīvotājiem. Vietējo iedzīvotāju kultūras dzīve bija augsti attīstīta, lai gan bieži vien starp ciltīm notika kari un pat tika piekopts kanibālisms. Nelielais atrasto liecību skaits par Brazīlijas indiāņu ciltīm maz spēj pastāstīt par to ikdienas dzīvi, atšķirībā no Andu kalnos dzīvojošajām ciltīm. Mūsdienās Brazīlijā dzīvo aptuveni 200 tūkstoši indiāņi, no kuriem lielākā daļa ir apmetušies džungļos. Ļoti daudz iezemiešu izmira eiropiešu atvesto slimību, piemēram, baku, dēļ.

Pirmo pastāvīgo apmetni portugāļi nodibināja tikai 1532. gadā mūsdienu Sanpaulu štatā un nosauca par Sanvisenti. Ap šo laiku sākās arī Brazīlijas ziemeļaustrumu reģiona izpēte. 1549. gadā tika dibināta Salvadora, kas kļuva par pirmo portugāļu kolonijas galvaspilsētu. 1555. gadā franču jūrnieks Nikolā Djurāns de Viležjons (Nicolas Durand de Villegaignon) Riodežaneiro salā nodibināja apmetni, kuras iedzīvotāji bija no Francijas aizbēgušie hugenoti. Tomēr 1565. gadā portugāļi frančus padzina un šo gadu uzskata par vienas no lielākās brazīļu pilsētas Riodežaneiro dibināšanas gadu.

Brazīlijai ir desmitais lielākais iekšzemes kopprodukts pasaulē un lielākais Latīņamerikā. Brazīlijai ir arī liela ietekme uz globālo ekonomiku. Pēc dzīves kvalitātes Brazīlija ir 39. vietā pasaulē. Brazīlijā mīt un aug aptuveni 15—20% no visām dzīvnieku un augu sugām, kas galvenokārt ir izskaidrojams ar Amazones lietus mežu atrašanos valstī, kura platība ir aptuveni 3,6 miljoni km2.

---------------------------------------------------------------------------------------

29. augusts vēsturē: Iet bojā Inku civilizācija

Pirms Kolumbs atklāja Ameriku, tur valdījušas vairākas varenas civilizācijas. Viena no zināmākajām, protams, ir maiju civilizācija, kuras kalendārs sniedzās līdz pat 21. gadsimtam un 2012. gadā lielai daļai pasaules iedzīvotāju lika raizēties par to, vai nav pienācis pasaules galds. Taču maiju civilizācijai sekoja arī citas – acteku un inku. Tieši šodiena, 29. augusts, tiek uzskatīta par inku civilizācijas beigu sākumu.

Inku tauta sākumā bija neliela indiāņu cilts, kas 12.- 13. gadsimtā izveidoja viena no senākajām Dienvidamerikas civilizācijām un kļuva par maiju un acteku kultūras turpinātāju. Inku civilizācija radās Peru augstienēs 13. gadsimta sākumā. No 1438. līdz 1533. gadam, inki, izmantojot dažādas metodes, no iekarošanas līdz miermīlīgai asimilācijai, iekļāva savā teritorijā lielu daļu Dienvidamerikas rietumu teritorijas un to apdzīvojošās ciltis. Inku impērija bija  lielākā impērija Pirmskolumba Amerikā un  Kusko bija impērijas administratīvais, politiskais un militārais centrs.

Taču pavisam drīz Amerika tika atklāta un atbraucēji no Eiropas jaunatklātās zemes vēlējās iegūt sev. 1532. gadā spāņu konkistadors Francisko Pizarro, kopā ar 168 karavīriem un sabiedrotajiem, sagūstīja 13. inku imperatoru Ataualpu. Taču imperators Pizarro kā izpirkuma naudu piedāvāja kaudzi zelta. Pizarro piekrita šādam darījumam un atbrīvoja imperatoru. Taču jau pavisam drīz – 1533. gada 29. augustā, imperators atkal tika sagūstīts un apsūdzēts slepkavībās, daudzsievībā un elkdievībā. Šoreiz imperatoram tika piespriests nāvessods, kas arī tika izpildīts.

Līdz ar šo notikumu tiek uzskatīts, ka sākās inku civilizācijas noriets, jo ap šo laiku spāņu konkistadori sāka iekarot inku impēriju. Tā kā laikā, kad sākās inku konflikts ar spāņiem, inki pārvaldīja vairāk nekā 12 miljonu cilvēku, un impērija pletās 4000 km no dienvidiem uz ziemeļiem, pagāja aptuveni 40 gadi kamēr spāņi spēja iegūt visas teritorijas.

Kaut gan inku civilizācija jau ir izzudusi, mums vēl joprojām ir iespējams izbaudīt viņu varenību, apmklējot vienu no septiņiem jaunajiem pasaules brīnumiem – Makču Pikču. Maču Pikču ir Inku impērijas cietoksnis, kas paceļas 2400 m virs jūras līmeņa. Cietoksnis tika uzcelts ap 1450. gadu, bet tika pamests uz simtiem gadu ap to laiku, kad Dienvidamerikā ieradās spāņu konkistadori. Gadsimtiem aizmirsts, tas saņēma pasaules mēroga uzmanību, kad 1911. gadā to atklāja amerikāņu vēsturnieks Hirams Bingams. Kopš tā laika Maču Pikču ir kļuvis par populāru tūristu apmeklēšanas vietu un 1981. gadā tas tika pievienots UNESCO Pasaules mantojuma sarakstam.