1. augusts vēsturē: ASV no Francijas nopērk Panamas kanālu

Lai arī Panamas kanāls, kas ir kuģošanas kanāls Centrālamerikā, šobrīd ir Panamas valsts īpašumā, ilgāku laiku tas bija citu valstu kontrolē. Ideja par kanālu Panamā vispār radās Francijai, 1879.gadā, kas arī uzsāka darbus pie tā. Tomēr izmaksas daudz reizes pārsniedza ieplānotās un tāpēc Francijas kompānija bankrotēja un atteicās no kanāla izbūves.

Pēc vairākiem gadiem, kad kanāls palika dīkstāvē, ASV kanālu saredzēja kā iespēju pastiprināt savu politisko ietekmi reģionā, tāpēc uzņēmās kanālu pabeigt. ASV jau izbūvēto kanāla daļu (ap trešdaļu) nopirka no Francijas 1902.gada 1.augustā. Šajā laikā arī ASV spēcīgi atbalstīja Panamas vēlmi atdalīties no Kolumbijas un par šo atbalstu saņēma tiesības pabeigt kanālu arī no Panamas puses. 1914. gadā kanāls arī tika pabeigts un līdz pat 1999. gadam atradās ASV kontrolē, bet pēc tam nonāca Panamas valdības kontrolē. Kanāla būvniecības laikā bojā gāja aptuveni 27 500 cilvēku.

Kuģu pārvietošanu pa kanālu veic Panamas kanāla loču dienests. Vidējais laiks, lai pārvietotu kuģi pa Panamas kanālu, ir 9 stundas, minimālais 4 stundas 10 minūtes. Maksimālā kuģu caurlaižamība kanālā - 48 kuģi diennaktī. Katru gadu caur Panamas kanālu pārvietojas aptuveni 17 500 kuģi ar vairāk nekā 203 miljoniem tonnu kravas. Līdz 2000. gadam kanāla pakalpojumus bija izmantojuši vairāk nekā 800 000 kuģu. 

Par kanāla šķērsošanu gan ir jāmaksā visai liela maksa - no 1300 līdz 2400 ASV dolāriem. Lielajiem konteinerkuģiem jāmaksā maksa par konteineru skaitu vai kuģa iegrimes lielumu.

----------------------------------------------------------------------------------------

1936.gadā Ādolfs Hitlers atklāj Berlīnes olimpiskās spēles

1936. gadā, Berlīnē notiekošās Vasaras Olimpiskās spēles bija vienpadsmitās Vasaras Olimpiskās spēles.  Oficiāli spēles atklāja Ādolfs Hitlers, bet olimpisko uguni iededza Frics Šilgens.

Šīs bija pēdējās Olimpiskās spēles pirms Otrā Pasaules kara un pēdējais gads, kad viena gada Olimpiskās spēles (gan ziemas, gan vasaras) organizē viena un tā pati valsts.

Arī Latvijai šīs spēles bija nozīmīgas - Latvijai šīs bija pēdējās Olimpiskās spēles pirms PSRS okupācijas. Latviju 1936. gada Vasaras Olimpiskajās spēlēs pārstāvēja 16 sportisti, kas startēja 6 sporta veidos. Latvijas sportisti izcīnīja 2 medaļas: sudrabu cīņas sportā Edvīns Bietags un bronzu vieglatlētikā Adalberts Bubenko.

Kopā Berlīnes Olimpiskajās spēlēs piedalījās 49 valstis, kuras pārstāvēja 3963 sportisti.

Ievērības cienīgi ir arī fakti, ka pirmo reizi vēsturē tika rīkota “stafete” jeb 3075 skrējēji ar stafeti nogādāja olimpisko spēļu vietā olimpisko uguni no Grieķijas - aizdedzinātu lāpu, kā arī Berlīnē katru dienu iznāca olimpisko spēļu avīze.

Olimpiskajās spēlēs trimufēja mājinieki – vācieši, kas kopā ieguva 89 medaļas (33 no tām zelta). Otrajā vietā ierindojās Amerikas Savienotās Valstis, iegūstot 56 medaļas, no kurām 24 bija zelta.

---------------------------------------------------------------------------------------

1. augusts vēsturē: Tiek svinēta Šveices Neatkarības diena

Foto: livehdwallpaper.com

Šveicē dzīvo vislielākie šokolādes ēdāji, kuri ražo arī vienu no labākajām šokolādēm pasaulē. Šī valsts ir atturējusies no dalības abos pasaules karos un bijusi neatkarīga jau 519 gadus. Šodien šī valsts atzīmē savu 727. dibināšanas gadadienu.

Šveice, ko oficiāli sauc par Šveices Konfederāciju, ir federāla valsts Rietumeiropā, kuru veido 26 kantoni jeb reģioni. Šveicei juridiski nav galvaspilsētas, lai gan faktiski tā ir Berne, kur arī atrodas vairums valsts iestāžu.  Šveicei nav robežas ar jūru, bet ziemeļos tā robežojas ar Vāciju, austrumos ar Lihtenšteinu un Austriju, dienvidos ar Itāliju, savukārt rietumos Šveice robežojas ar Franciju. Šveice ir multilingvāla valsts un tajā ir četras oficiālās valodas: vācu, franču, itāļu un retoromāņu.

Var uzskatīt, ka Šveices neatkarība ir sākusies līdz ar tās dibināšanu – 1291. gada 1. augustā, kad valsts izveidojās, apvienojoties vairākām zemēm un veidojot kantonus. Tieši tāpēc, ka Šveices vēsturē nav visai daudz periodu, kad tā būtu zaudējusi un pēc tam atkal atguvusi savu neatkarību, šo zīmīgo datumu par Neatkarības dienu īsti nevar saukt. Vienīgais laiks, kad Šveice bija kāda pakļautībā, ir posms no 1798. gada līdz 1815. gadam, kad to ieņēma Napoleona armija.

Šveice ir slavena ne tikai ar savu šokolādi, bet arī sieru, pulksteņiem, bankām, kalniem un neitralitāti. Kopš 1815. gada  Šveice ir neitrāla valsts un nav iesaistījusies karos, kas norisinājušies Eiropā. Šajā valstī atrodas vairāku starptautisku organizāciju galvenās mītnes, piemēram, Sarkanā Krusta galvenā mītne. Valsts daudzējādā ziņā ir vienota un, apzinot savus nelielos resursus, radījusi plaukstošu saimniecību. Šveice ir kļuvusi par svarīgu finanšu centru. Tā ir bijusi mājvieta vairākiem cilvēkiem, kas meklējuši patvērumu, lai paglābtos no savā dzimtajā valstī esošās politiskās situācijas vai citiem draudiem.