1. augusts vēsturē: ASV no Francijas nopērk Panamas kanālu

Foto: Pixabay.com

Lai arī Panamas kanāls, kas ir kuģošanas kanāls Centrālamerikā, šobrīd ir Panamas valsts īpašumā, ilgāku laiku tas bija citu valstu kontrolē. Ideja par kanālu Panamā vispār radās Francijai, 1879.gadā, kas arī uzsāka darbus pie tā. Tomēr izmaksas daudz reizes pārsniedza ieplānotās un tāpēc Francijas kompānija bankrotēja un atteicās no kanāla izbūves.

Pēc vairākiem gadiem, kad kanāls palika dīkstāvē, ASV kanālu saredzēja kā iespēju pastiprināt savu politisko ietekmi reģionā, tāpēc uzņēmās kanālu pabeigt. ASV jau izbūvēto kanāla daļu (ap trešdaļu) nopirka no Francijas 1902.gada 1.augustā. Šajā laikā arī ASV spēcīgi atbalstīja Panamas vēlmi atdalīties no Kolumbijas un par šo atbalstu saņēma tiesības pabeigt kanālu arī no Panamas puses. 1914. gadā kanāls arī tika pabeigts un līdz pat 1999. gadam atradās ASV kontrolē, bet pēc tam nonāca Panamas valdības kontrolē. Kanāla būvniecības laikā bojā gāja aptuveni 27 500 cilvēku.

Kuģu pārvietošanu pa kanālu veic Panamas kanāla loču dienests. Vidējais laiks, lai pārvietotu kuģi pa Panamas kanālu, ir 9 stundas, minimālais 4 stundas 10 minūtes. Maksimālā kuģu caurlaižamība kanālā - 48 kuģi diennaktī. Katru gadu caur Panamas kanālu pārvietojas aptuveni 17 500 kuģi ar vairāk nekā 203 miljoniem tonnu kravas. Līdz 2000. gadam kanāla pakalpojumus bija izmantojuši vairāk nekā 800 000 kuģu. 

Par kanāla šķērsošanu gan ir jāmaksā visai liela maksa - no 1300 līdz 2400 ASV dolāriem. Lielajiem konteinerkuģiem jāmaksā maksa par konteineru skaitu vai kuģa iegrimes lielumu.

----------------------------------------------------------------------------------------

1936.gadā Ādolfs Hitlers atklāj Berlīnes olimpiskās spēles

1936. gadā, Berlīnē notiekošās Vasaras Olimpiskās spēles bija vienpadsmitās Vasaras Olimpiskās spēles.  Oficiāli spēles atklāja Ādolfs Hitlers, bet olimpisko uguni iededza Frics Šilgens.

Šīs bija pēdējās Olimpiskās spēles pirms Otrā Pasaules kara un pēdējais gads, kad viena gada Olimpiskās spēles (gan ziemas, gan vasaras) organizē viena un tā pati valsts.

Arī Latvijai šīs spēles bija nozīmīgas - Latvijai šīs bija pēdējās Olimpiskās spēles pirms PSRS okupācijas. Latviju 1936. gada Vasaras Olimpiskajās spēlēs pārstāvēja 16 sportisti, kas startēja 6 sporta veidos. Latvijas sportisti izcīnīja 2 medaļas: sudrabu cīņas sportā Edvīns Bietags un bronzu vieglatlētikā Adalberts Bubenko.

Kopā Berlīnes Olimpiskajās spēlēs piedalījās 49 valstis, kuras pārstāvēja 3963 sportisti.

Ievērības cienīgi ir arī fakti, ka pirmo reizi vēsturē tika rīkota “stafete” jeb 3075 skrējēji ar stafeti nogādāja olimpisko spēļu vietā olimpisko uguni no Grieķijas - aizdedzinātu lāpu, kā arī Berlīnē katru dienu iznāca olimpisko spēļu avīze.

Olimpiskajās spēlēs trimufēja mājinieki – vācieši, kas kopā ieguva 89 medaļas (33 no tām zelta). Otrajā vietā ierindojās Amerikas Savienotās Valstis, iegūstot 56 medaļas, no kurām 24 bija zelta.