21. jūlijs pasaulē: Tiek atzīmēta neveselīgā ēdiena jeb «junk food» diena

Lai arī pasaulē arvien vairāk attīstās veselīga dzīvesveida piekopšana, dažādas veselīgas diētas un trendi, ik pa laikam taču prasās arī kas neveselīgāks…

Un, lai arī ieteicams šīs vēlmes neapmierināt pārāk regulāri, tad vismaz reizi gadā to vari darīt pilnīgi mierīgu prātu – un šī diena ir šodien, 21.jūlijā, kad pasaulē atzīmē neveselīgā ēdiena dienu (Junk Food day).

Ja domā, kas vispār ir neveselīgais ēdiens, par ko mēs te runājam – tad neveselīgais ēdiens ir tas pats, kas fast food – visi eļļā vārītie, pārsālītie vai pārsaldinātie ēdieni lētie ēdieni, kas, kā mēs visi zinām, ir ļoti slikti veselībai, bet garšo labi.

Un, lai arī attīstās veselīga dzīvesveida kultūra, Amerikas Savienotajās Valstīs vien novērtēts, ka “junk food” industrija ir aptuveni 160 miljardus ASV dolāru vērta.

Noteikti, ja ir vēlme, šodien pabaudi neveselīgos ēdienus, bet ikdienā atceries Latvijas Veselības ministrijas ieteikumus –

veselīga uztura pamatprincipi ir dažādība, sabalansētība, mērenība. Veselīgs uzturs piegādā cilvēkam enerģiju un uzturvielas tādā daudzumā, lai apmierinātu vesela cilvēka vajadzības konkrētajos darba, vides un dzīves apstākļos.

Uzturā jābūt pietiekamā daudzumā olbaltumvielām, taukiem, ogļhidrātiem, ūdenim, kā arī minerālvielām, vitamīniem, balastvielām (šķiedrvielām) u. c. Lai uzņemtu visas šīs vērtīgās vielas, ieteicams lietot dažādus produktus, jo neviens no tiem atsevišķi nesatur visus nepieciešamos komponentus. Piemēram, kartupeļos un apelsīnos ir C vitamīns, bet nav dzelzs un B12 vitamīna. Siers nodrošina kalcija un B12 vitamīna uzņemšanu, bet tajā nav C vitamīna. Pilngraudu produkti satur dzelzi, bet tajos nav C vitamīna. Lai nodrošinātu organismu ar visām uzturvielām un citām veselībai nepieciešamām vielām, jāveido veselīga ēdienkarte, izmantojot uztura piramīdu.

Veselīgas ēdienkartes pamatā ir tās produktu grupas, kas atrodas uztura piramīdas apakšējā daļā: graudaugu produkti, augļi un dārzeņi.

Vairākas reizes dienā uzturā lietojiet dārzeņus, augļus un ogas.

----------------------------------------------------------------------------------------

21. jūlijs vēsturē: Beļģija svin savu neatkarību

Foto: jeril.ru

Šajā dienā neatkarību no Nīderlandes pārvaldības ieguva valsts, no kuras pārējā pasaule aizguva vārda "spa" nozīmi un kura var lepoties ar lielāko piļu skaitu pasaulē. Šodien neatkarības svētkus svin Beļģija.

Beļģija, oficiāli Beļģijas Karaliste, ir valsts Eiropas ziemeļrietumos. Ziemeļrietumos gar Ziemeļjūru plešas piekrastes līdzenumi, vidusdaļu veido plakankalne, bet dienvidaustrumos atrodas mežaina augstiene. Beļģija ar 11,2 miljoniem iedzīvotāju ir devītā lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Beļģija ir parlamentāra demokrātija un konstitucionāla monarhija, kas sastāv no trīs reģioniem un desmit provincēm. Galvaspilsēta un valsts lielākā pilsēta ir Brisele. Beļģija ir daudzu dažādu starptautisku organizāciju dalībvalsts un nozīmīgākās no tām ir Benilukss,NATO, ANO, OECD kā arī citu organizāciju dalībvalsts. Beļgija ir ne tikai vairāku organizāciju dalībvalsts, bet arī viena no Eiropas Savienības dibinātājvalstīm.

Šai valstij ir trīs oficiālās valodas – nīderlandiešu, franču un vācu valodas. Valsts dienvidu daļā, netālu no Francijas robežas, cilvēki runā franciski. Uz ziemeļiem no Briseles lielākā daļa iedzīvotāju runā flāmu jeb nīderlandiešu valodā, kas tuva holandiešu valodai. Savukārt austrumu pierobežā oficiālā valoda ir vācu. Briselē lielākā daļa cilvēku runā franciski, plaši izplatīta ir arī flāmu valoda, būtībā- galvaspilsēta ir bilingvāla, kur franču un flāmu valodai ir oficiālu valodu statuss.

Kaut gan 21. jūlijs tiek svinēti kā neatkarības svētki, patiesībā neatkarība jau bija iegūta un deklarēta 1830. gada 4. oktobrī, bet 1831. gada 21. jūlijā savu uzticību Beļģijas jaunizveidotajai konstitūcijai solīja Leopolds I, kurš arī kļuva par pirmo neatkarīgās Beļģijas karali.

21. jūlija rītā karaliskā ģimene apmeklē ekumenisko dievkalpojumu, noliek ziedus pie nezināmā kareivja kapa un notiek arī neliela militārā parāde, jo Beļģija nevar lepoties ar lielu armiju. Pēc tam visā valstī sākas ielu svinības, Briselē koncentrējoties ap karalisko parku, kur atrodas monarhu rezidence.

Beļģijā ir daudz un dažādi apskates objekti un vietas, ko piedāvāt jebkura ceļotāja gaumei, taču viena no vietām, kas būtu jāapmeklē ikvienam, noteikti ir Beļģijas galvaspilsēta Brisele. Tā slavena ar vairākām lietām un vietām, un viena no tām ir Eiropas skaistākais centrālais laukums - Grand Palace, ap kuru izvietoti tādi objekti kā: slavenā Manneken Pis statuja, Senās Mākslas muzejs un Modernās Mākslas muzejs. Kā arī reizi gadā šis laukums tiek pārvērsts brīnišķīgā ziedu paklājā, kas sastāv no miljons begonijām.