Redakcijas sadaļu atbalsta

4. jūlijs: ASV Neatkarības diena

Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības deklarācija ir dokuments, ar kuru britu kolonijas Ziemeļamerikā pasludināja neatkarību no Apvienotās Karalistes. Šo dokumentu vienbalsīgi pieņēma 1776. gada 4.jūlijā un kopš šī brīža tā tiek svinēta kā Neatkarības diena.

Deklarācija kļuva par pirmo oficiālo dokumentu, kurā valsts tika nosaukta par Amerikas Savienotajām Valstīm - no šī dokumenta arī radās ASV nosaukums.

Pirmais eiropietis Ameirkā bija Kristofors Kolumbs, kurš 1492. gadā atklāja Karību jūras salas, bet pirmais eiropietis, kas tajā laikā piestāja mūsdienu ASV krastos, bija spānis Huans Ponse de Leons, kurš 1513. gada 2. aprīlī izkāpa zemē, kuru nosauca par "La Floridu". Pēc vairāk kā gadsimta, 1606. gadā, Londonā un Plimutā tika izveidotas vairākas kompānijas, kuras nodarbojās ar ASV ziemeļaustrumu krasta izpēti un apguvi. Tomēr pirmā angļu apmetne, ko nosauca par Džeimstaunu, 1607. gadā ASV tika uzcelta vairāk uz dienvidiem, mūsdienu Virdžīnijas štatā.

1620. gada decembrī Masačūsetsas krastos piestāja kuģis "Mayflower", uz kura klāja bija 109 puritāņu—kalvinistu svētceļotāji. Ar šo brīdi tiek uzskatīts, ka sākās mērķtiecīga angļu kolonizācija Jaunanglijā. Šie svētceļotāji noslēdza savstarpēju vienošanos par demokrātiju, pašpārvaldi un pilsoņu tiesībām. No 1630. līdz 1643. gadam Jaunanglijā no Eiropas ieradās vairāk nekā 20 tūkstoši cilvēku. Arī Amerikas dienvidu kolonijās apmetās uz dzīvi vairāk nekā 45 tūkstoši cilvēku.

Pēc Septiņgadu kara 18. gadsimta vidū Apvienotā Karaliste no Francijas ieguva Kanādu un Luiziānas austrumu daļu. Pēc kara Lielbritānija valsts kase bija lielos parādos, un tā kā nodokļi pašā Lielbritānijā jau bija augsti, tika nolemts ieviest tiešos nodokļus Amerikas kolonijās. Tas noveda pie koloniju iedzīvotāju neapmierinātības, sākās masu kustība. 1770. gados masu nemieri pārauga Neatkarības karā, kurš ilga no 1775. līdz 1783. gadam. Tā bija pirmā revolūcija Savienotajās Valstīs.

ASV pasludināja savu neatkarību 1776. gada 4. jūlijā, kad tā ar Francijas palīdzību sakāva Lielbritānijas koloniālo armiju. Otrais Kontinentālais kongress vienbalsīgi pieņēma Savienoto Valstu Neatkarības deklarāciju, kurā 13 britu kolonijas Ziemeļamerikā pasludināja neatkarību no Apvienotās Karalistes. Deklarācija kļuva par pirmo oficiālo dokumentu, kurā valsts tika nosaukta par Amerikas Savienotajām Valstīm. ASV Neatkarības deklarācija kļuva par politisku un filozofisku izaicinājumu Eiropai, jo saturēja fundamentālus apgaismības principus.

Mūsdienās ASV ir  federāla konstitucionāla republika, kura sastāv no 50 štatiem un no viena federālā apgabala.  Amerikāņi ir viena no pasaules etniski atšķirīgākajām un multikulturālākajām nācijām, kā arī ASV ekonomika ir lielākā nacionālā ekonomika pasaulē.

Savu Neatkarības dienu ASV svin grandiozi un dažāda veida pasākumiem un izklaidēm Bieži vien šie svētki tiek atzīmēti ar uguņošanu, parādēm, piknikiem, karnevāliem, gadatirgiem, koncertiem, beisbola spēlēm un ģimeņu kopā sanākšanu.

Šajā valstī ir ļoti daudz lietu un vietu, ko vajadzētu apskatīt jebkuram tūristam, taču viena no galvenajām apskates vietām noteikti ir Ņujorka. Šajā vienā pilsētā vien ir dažādi objekti un ēkas, kas kļuvuši jau par ASV simboliem, piemēram Brīvības statuja, Emire State ēka, Taimskvērs, Centrālais parks un Brodveja.

----------------------------------------------------------------------------------------

4. jūlijs vēsturē: 1950.gadā Eiropā sāk raidīt «Radio Brīvā Eiropa»

Lai arī tehnoloģiju un politisko notikumu attīstības rezultātā «Radio Brīvā Eiropa» nozīme Latvijā un pasaulē pamazām tiek piemirsta, šis kanāls bija kas svēts vēl pirms pārdesmit gadiem. Organizāciju izveidoja Amerikas Savienoto Valstu valdība 1950.gadā ar mērķi nodrošināt ar informāciju, kā arī piedāvāt alternatīvu politisko viedokļu spektru komunistiskajām Austrumeiropas valstīm un Padomju Savienībai.

Ņemot vēra to, ka viedokļu dažādība un patiesību ziņojoši mediji šajā laikā nepastāvēja, radiokanāls Eiropā bija ļoti pieprasīts un tiek lēsts, ka piesaistīja aptuveni 35 miljonus klausītāju. Radiokanālam bija liela, taču grūti precīzi novērtējama ietekme komunisma sabrukumam Austrumeiropā.

Pats kanāls savu darbību uzsāka 4.jūlijā – ASV Neatkarības dienā. Tā Eiropas birojs tika izveidots Minhenē, Rietumeiropā – un sākotnēji tas translēja savu programmu uz Čehslovākijas teritoriju. Tomēr drīz vien radiokanāla frekvenci varēja uztvert vairumā Padomju Savienības – un 15 dažādās valodās. Pašu radiostaciju sponsorēja ASV Kongress caur Centrālās izlūkošanas pārvaldi (CIP).

Tomēr 1971.gadā CIP pārtrauca finansēt radiokanālu, jo tā tika apvienota ar Radio Brīvība (Radio Liberty). Latvijā tomēr kanāls turpināja būt pazīstams ar nosaukumu "Radio Brīvā Eiropa". Lai arī radiokanāls jau 1971.gadā zaudēja savu politisko ietekmi, Padomju Savienība turpināja bloķēt radiostacijas frekvenci līdz pat 1988.gadam.

Unikāls ir radio ieguldījums okupēto Baltijas tautu pretošanās kustības attīstībā. Arī "Radio Brīvība" latviešu redakcijas darbs palīdzēja uzturēt ideju par brīvu un neatkarīgu Latviju un veicināja pretošanos padomju režīmam.

Padomju Savienība kopš Aukstā kara laika Radio Brīvā Eiropa uzskatīja par Rietumu "propagandas ieroci un ideoloģisku diversiju, kas grauj sociālistiskās sistēmas un padomju sabiedrības vienotību"

Latvijas PSR ārzemju radio raidījumu slāpēšana vispirms notika fragmentāri – no ostās novietotajiem karakuģiem – bet kopš 50. gadiem – no četriem uzceltajiem specobjektiem – "zāģiem" – Rīgā, Liepājā, Ventspilī un Daugavpilī. Raidstacijas Radio Brīvā Eiropa raidījumi bija visilgāk slāpētie, slāpēšana tika pārtraukta tikai 80. gadu beigās.

ASV valdības finansētais Radio Brīvā Eiropa ziņoja pasaulei par notikumiem Baltijā un Latvijā Atmodas laikā, izmantojot arī Baltijas valstu korespondentu sagatavotos sižetus. Tomēr, mainoties politiskajai situācijai Eiropā, pamazām tika slēgtas arī radiostacijas - kopš 1993. gada Radio Brīvā Eiropa vairs neraida Ungārijai, kopš 1997. gada vairs neraida Polijai, no 2002. gada rudens tā pārtrauca raidīt čehiski. Savukārt, 2003. gada 31. decembrī Radio Brīvā Eiropa izbeidza savu darbību Latvijā.

Lēmumu pārtraukt radiostacijas vairāku Eiropas valstu redakciju finansēšanu, ASV Kongress diezgan negaidīti pieņēma 2003.gada novembra beigās. Pamatojums - jaunas ASV valdības prioritātes Tuvajos Austrumos. Līdz ar latviešu redakciju darbu pārtrauca arī igauņu, lietuviešu, bulgāru, horvātu, slovāku un rumāņu redakcijas. Latviešu redakcijas darbam līdz šim brīdim ASV valdība katru gadu piešķīrusi ap 800 000-900 000 ASV dolāru.

Šobrīd Radio Brīvā Eiropa translē 23 dažādās valstīs un 26 valodās – ietverot tādas valstis kā Armēnija, Krievija, Irāna, Afganistāna un Pakistāna.

Avots: BalticTravelnews.com/Britannica/Radio Free Libery

BAT - 3305
photo

Supercena uz Grieķiju no 154 € !

Karstākie piedāvājumi uz Grieķiju, Rodas salu 25/09 uz nedēļu no 154 € !

EUR 154 | 28.09.2018 | Hot Travel

photo

Agrās rezervēšanas super atlaides!

Sakusies agrā rezervēšana vasaras sezoani 2019- Turcija, Bulgārija, Grieķija... zemāk cenas nebūs!

EUR 219 | 28.09.2018 | Nikos Travel

photo

Armēnija - zināmais un neatklātais

Pasakaini skaistā Armēnija Tevi apburs ar savu daili un labsirdību. Dodies iepazīt šo austrumnieci un svini dzīvi kopā ar dzīvespriecīgajiem armēņiem!

EUR 945 | 01.10.2018 | Jēkaba Ceļojumi

photo

SANATORIJA "EGLE" - atlaides.

Sanatorija "Egle" ārstnieciskais reabilitācijas centrs ar ūdens un dubļu dziedniecību.

EUR 57 | 20.10.2018 | Astra Tūre / AvioKases.lv

photo

Konference Vidzemes Augstskolā

Tūrisma nozares pārstāvji 25.oktobrī Vidzemes Augstskolā tiksies konferencē“Tūrisma izglītības izcilību meklējot. Augstskolu un nozares sadarbības perspektīva”.

Valmieras TIC

photo

Atpūta kūrortā Eilatā ar ekskursijām

Izlidošana no Rīgas uz 4, 7, 11, 14 naktīm.

EUR 279 | 11.01.2019 | Antario

BalticTravelnews.com
+371 26551169
info@travelnews.lv