Rīgas Sv. Pētera baznīcā skatāma izstāde «Sanktpēterburgas baltās naktis»

Kristīne Lipenite | 2017.06.27

No 29. jūnija līdz 27. augustam Rīgas Sv. Pētera baznīcā būs apskatāma ekspozīcija "Sanktpēterburgas baltās naktis" – Sanktpēterburgas pieminekļi modeļos, projektos un grafikās no Krievijas Valsts Sanktpēterburgas Pilsētvides skulptūru muzeja krājuma.

Vairāk nekā trīs gadsimtus Sanktpēterburga rosina mākslinieku radošo iztēli, aicinot ikvienu ar talantu apveltītu meistaru radīt mākslas darbus monumentālajā tēlniecībā, atainojot tos no sava skatpunkta un izjūtām. Cildena un mīklaina atspoguļojas Sanktpēterburga ekspozīcijā Rīgas Sv. Pētera baznīcā, kur aplūkojamas divas oriģinālkolekcijas no Krievijas Valsts Sanktpēterburgas Pilsētvides skulptūru muzeja krājuma – monumentu modeļi un pieminekļu konkursu projekti, arī tie, kurus pagaidām nav bijusi iespēja īstenot, taču monumentālās mākslas vēsturē tie raisa lielu māksliniecisku interesi. Izstādē apskatāma arī daudzu gadu desmitu laikā izveidotā lieliska grafikas darbu kolekcija, kuras oriģinalitāte ir tās tematikā, kas saistīta ar Sanktpēterburgas arhitektūras ansambļu un monumentu atainošanu.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Glika dienas Alūksnē

Godinot Bībeles tulkotāju Ernstu Gliku 370. gadskārtā un svinot Bībeles tulkojumam 330 gadus, Alūksne aicina uz “Glika dienām”!

Alūksnes TIC

Dziļi un spilgti tēli, oriģinālas kompozīcijas, stilistisku paņēmienu daudzveidība, kā arī autora radošā rokraksta savdabība raksturo ekspozīciju Rīgas Sv. Pētera baznīcā, kur apskatāmi krievu dižgaru, tostarp, M. Lomonosova, A. Ņevska, P. Čaikovska, F. Dostojevska, A. Ahmatovas, F. Šaļapina un J. Brodska pieminekļu projekti. Katram portretam savs stāsts – ekspozīcijā iekļautā krievu komponista Dmitrija Šostakoviča portrets (A.Čerņickis, 1947) veidots pēc autora personiskiem iespaidiem, kas gūti tiekoties ar ģeniālo komponistu, vēlāk portrets noderējis par modeli, radot D. Šostakoviča pieminekli-krūšutēlu pie nama, kurā komponists 1941. gadā dzīvojis un sacerējis Septīto (Ļeņingradas) simfoniju. Pilsētas vēsture iemiesota arī asa rakstura darbos – tēlnieka L.Lanca "Veltījumā blokādes bērnam" (1990 – 1991) un K. Simuna "Pēterī I. Par godu Ļeņingradas pārdēvēšanai par Sanktpēterburgu" (2011).

Izstādē eksponēti augstas mākslinieciskas kvalitātes reti 19. gadsimta grafikas darbi, kuros iemūžināts Ziemeļu galvaspilsētas spožais veidols, tostarp, "Birža" (S. Galaktionovs, 1821) ar rostrālajām kolonnām Vasīlija salas strēlē, "Skats uz Ņevu, Ermitāžu un Admirāli" (A. Dirāns, 1842), "Pētera piemineklis Senāta laukumā" (L. Žakotē, 1850.-ie gadi) u.c. Izstādē apskatāma arī izcilā arhitekta un zīmētāja O. Monferāna slavenā albuma "Imperatora Aleksandra piemiņai veltītā monumenta plāns un detaļas" (1836), kurā iekļautas vairāk nekā 50 litogrāfijas, visspilgtākā lappuse "Ceremonija Pils laukumā par godu Aleksandra kolonnas svinīgajai atklāšanai".

Izstāde notiek sadarbībā Krievijas Valsts Sanktpēterburgas Pilsētvides skulptūru muzeju.