Viedoklis: Vai ir ēdieni, kas Rīgas restorānos «nav aizgājuši»?

Artis Spertāls | 2017.06.27

Mūsdienās restorānu izvēle, kā vairums citu lietu, ir ļoti liela. Tas, savukārt noved pie tā, ka klientam ir lielas izvēles iespējas - un lai piesaistītu viesus tieši savam restorānam, šefpavāriem ir jādomā jaunas, inovatīvas un interesantas lietas. Tomēr ar tām jaunajām, interesantajām un inovatīvajām lietām taču var "nošaut greizi". Vai labākie Rīgas šefpavāri kādreiz ir "nošāvuši greizi" - un bijušas lietas, kas cilvēkos "nav aizgājis"?

Māris Jansons, restorāna "Bibliotēka No 1" šefpavārs

Raksts turpinās pēc reklāmas

25.maijā norisināsies Lielais plosts

25. maijā Dabas parka “Daugavas loki” teritorijā norisināsies ikgadējs Vislatvijas ūdens tūristu saiets “Lielais plosts”.

TAKA

Gadās visādi! Tas gan, galvenokārt, ir tāpēc, ka cilvēkiem, attiecībā uz ēdienu garšām, ir zināmi stereotipi, laikam tā to var dēvēt. Par redzamu piemēru varu minēt gadījumu kad pāris gadus atpakaļ mēs mēģinājām ārzemniekiem piedāvāt Latvijas nēģus. Tādus, kas pie mums pašiem kūpināti! Taču viņi līdz galam to garšu nesaprata un viņiem negāja pie sirds... Bet tad mēs tos pašus nēģus uztaisījām sojas marinādē - jo soja ir tāds internacionāls produkts, ko arī ārzemniekiem vieglāk ir saprast. Un pati ideja nāca no Japānas, kur japāņi zušus taisa sojā, tad mēs pamēģinājām uztaisīt nēģus sojas marinādē. Un tad tas aizgāja! Protams, tas nēģis tad garšo savādāk nekā tradicionālais Latvijas nēģis, bet šādā veidā mēs to ceļu atrodam līdz patērētājam!

Savukārt runājot par latviešiem - es zinu, ka ir lietas, kas latviešiem nepatīk. Piemēram, olīves. Bet tas, manuprāt, ir tāpēc, ka viņu pirmā saskarsme ar šo produktu - pirmā pieredze, ir bijusi bēdīga. Ja cilvēks savu pirmo olīvi pagaršo to "Figaro" bundžiņas olīvi, kas iemesta soļankā, tad es šo cilvēku ļoti labi saprotu - kāpēc viņam negaršo olīves! Ja viņš pagaršotu īstas Kalamatas olīves, kas ir turētas savā sulā, tad saprastu, ka tas ir pavisam cits produkts! Un tādā veidā rodas kaut kādas nepatikas pret produktiem, kas būtībā ir labi, bet tikai šajā pirmajā pieredzē viņi saskārušies ar sliktu produktu... Tāpat redzu, ka bieži vien vecāka gadugājuma cilvēki izvairās no vidēji izcepta steika - viņi praktiski nekad tādu nepasūta. Jo Padomju laikos tāda vispār nebija - ja gaļa bija sarkana un, nedod Dievs, vēl kaut kas ārā tek, tad gaļa it kā nav gatava. Bet mūsdienās jau jaunieši saprot, ka jēram, liellopam, briedim - tiem jābūt vidēji ceptiem! Ir kaut kādas zināmas mūsu tradīcijas, kas "velkās" līdzi...

Bet tie cilvēki, kas nestaigā pa restorāniem... Tie arī nestaigā un nesaprot tādas lietas. Jo restorāniem, tāpat kā visām citām lietām - ja tu gribi nobraukt kādu distanci ar riteni, vispirms ir jāpabrauc ar riteni, lai saprastu kā to vispār var izdarīt. Vai ja gribi forši spēlēt volejbolu pludmalē - pāris reizes vismaz ir jāpatrenējas! Un ar restorāniem ir tāpat - lai saprastu kas ir kvalitāte, vispirms ir jāpastaigā pa viņiem! Saprast kas vispār restorānos notiek! Un jo vairāk ej, jo labāk saproti kas tas par produktu!

Valters Zirdziņš, restorāna "Valtera restorāns" īpašnieks un šefpavārs

Man, laikam, ir paveicies, jo lielākā daļa "Valtera restorāna" viesu ir gatavi tam mazajam "izaicinājumam" - un ņem pretī to, ko mēs piedāvājam! Nav tā, ka cilvēki prasa tikai klasiskās vērtības - cilvēki gatavi nobaudīt ko jaunu. Es domāju, ka viena no svarīgām lietām, kas arī viesus interesē, ir redzēt izmantotos produktus. Mēs varam nerakstīt īpašus terminus un nosaukumus, bet ja nosaukumā ir redzama zemene, svaigs siers un laims, tad cilvēks jau noprot, ka tā būs tāda un tāda kūka - un ka tur ir tie produkti, kas viņu uzrunā! Un ja es esmu uztaisījis kaut ko neparastu vai savādāku garšas salikumu, cilvēks tāpat redz, ka tie dārzeņi vai tā gaļa ir "viņa", tad viņš paļaujas uz manu izdomu. Jo nu - jaunu dzīvnieku jau es neizdomāšu, bet kādu akcentu savādāku uzlikt varu... Var kādu jaunu kreatīvu recepti izdomāt, izmantojot tos pašus produktus! Bet tas tikai pie nosacījuma, ka tas ir garšīgi! Pēdējā laikā es viesiem ēdienkartē dodu tikai lietas, ko paši atzīstam par garšīgām. Nezināmas lietas, kuras taisītas pirmo reizi, principā nekad nedodu!

Ēriks Līvmanis, restorāna "Gutenbergs" šefpavārs

Man tā grūti atbildēt uzreiz - liekas, ka īsti manā pieredzē tā nav bijis... Gadās gan situācijas, kad cilvēki paši nezina ko viņi pasūta un vēlāk ir neapmierināti ar savu izvēli!

Runājot par kādām īpašām garšām, esam novērojuši, ka ārzemnieki daudz labprātāk nomēģina ko īpašu - latvieši tomēr ir vairāk konservatīvi. Arī runājot par latviešu tradicionāliem ēdieniem - tos ārzemnieki ļoti labprāt nomēģina, bet latvieši pie tiem jau ir pieraduši...